Amudarja

Vikipēdijas lapa
Amudarja
tadžiku: Омударё
persiešu: آمودریا
uzbeku: Omudaryo
turkmēņu: Amyderýa
Afganistānas-Tadžikistānas tilta celtniecība pār Amudarju
Afganistānas-Tadžikistānas tilta celtniecība pār Amudarju
Amudarja (Uzbekistāna)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Amudarja (Āzija)
Amudarja
ieteka
ieteka
Satekupes Vahša, Pandža
37°6′30″N 68°18′52″E / 37.10833°N 68.31444°E / 37.10833; 68.31444
Ieteka Arāla jūra
44°4′23″N 59°35′51″E / 44.07306°N 59.59750°E / 44.07306; 59.59750Koordinātas: 44°4′23″N 59°35′51″E / 44.07306°N 59.59750°E / 44.07306; 59.59750
Caurteces valstis Karogs: Tadžikistāna Tadžikistāna
Karogs: Afganistāna Afganistāna
Karogs: Uzbekistāna Uzbekistāna
Karogs: Turkmenistāna Turkmenistāna
Garums 2400 km
Vidējā caurtece 2525 m³/s 
Gada notece 55 km³ 
Baseina platība 534 739 km² 
Amudarja Vikikrātuvē

Amudarja (tadžiku: Омударё vai дарёи Ому — Omudaryo vai daryoi Omu; persiešu: آمودریا — Āmudaryā; uzbeku: Amudaryo, kur darya nozīmē ‘jūra’ vai ‘ļoti liela upe’) ir garākā upe Centrālāzijā.

Amu, iespējams, ir nācis no Āmulas pilsētas nosaukuma, kas tagad zināma kā Turkmenabata. Tā veidojas satekot divām upēm — Vahšai un Pandžai. Daudzi vietējie sauc upi par Džajhunu (جيحون), kas varētu būt atvasinājums no Gihonas, kas ir bībeliskais nosaukums vienai no četrām Ēdenes dārza vai paradīzes upēm.[1] Šādi upi sauc arī vairums viduslaiku islama rakstnieku.

Arāla jūras apkārtne ap 1960. gadu. Dzeltenā iekrāsotas valstis, kas vismaz daļēji atrodas Arāla jūras baseinā.

Upe ir kuģojama 1450 km garumā. Tās kopējais garums ir 2400 km un baseina platība 534 739 km2, sniedzot 55 km2 lielu gada noteci, kas visa nāk no augstkalnes dienvidos, kur gada nokrišņu daudzums var būt virs 1000 mm. Pat pirms plaša apjoma irigācijas ieviešanas vasaras karstums nozīmēja, ka ne viss ūdens daudzums sasniedza Arāla jūru — lai arī ir pierādījumi, ka lielie Pamira ledāji sniedza pietiekamu daudzumu ūdens, lai Arāla jūra pārplūstu trīspadsmitajā un četrpadsmitajā gadsimtā.

Amudarjas ūdeņu izmantošana irigācijai ir bijis galvenais faktors, kas ir ietekmējis Arāla jūras sarukšanu kopš 1950. gadu beigām.

Vēstures pieraksti apgalvo, ka dažādos periodos upe ir ieplūdusi Arāla jūrā (no dienvidiem), Kaspijas jūrā (no austrumiem) vai abās, tāpat kā Sirdarja.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. (angliski) William C. Brice. 1981. Vēsturiskais islama atlants. ISBN 90-04-06116-9.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]