Tadžikistāna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tadžikistānas Republika
Ҷумҳурии Тоҷикистон
Jumhurii Tojikiston
Tadžikistānas karogs Tadžikistānas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaSurudi Milli
Location of Tajikistan
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Dušanbe
38°33′N 68°48′E
Valsts valodas tadžiku valoda[1][2]
Iekšējās saziņas
valoda
krievu valoda[3]
Valdība Unitāra prezidentāla republika
 -  Prezidents Emomalī Rahmons
 -  Premjerministrs Kohirs Rasulzada
Neatkarība
 -  Samanīdu impērijas izveide 875. gads 
 -  Deklarēta 1991. gada 9. septembris 
 -  Pabeigta 1991. gada 25. decembris 
Platība
 -  Kopā 143 100 km² (102.)
 -  Ūdens (%) 1,8
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. g. 7,349,145[4] (97.)
 -  Blīvums 48,6/km² (155.)
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā $13,062 miljardi[5] 
 -  Uz iedzīvotāju $2022[5] 
Džini koef. (2004) 33,59 (vidējs
HDI (2007) 0,688[6] (vidējs) (127.)
Valūta Somoni (TJS)
Laika josla TJT (UTC+5)
Interneta domēns .tj
ISO 3166-1 kods 762 / TJK / TJ
Tālsarunu kods +992
1 Aptuvens Tadžikistānas Valsts Statistikas komitejas novērtējums, 2008; rangs balstīts uz ANO 2005. gada datiem.

Tadžikistānas Republika (Ҷумҳурии Тоҷикистон) ir vidēji attīstīta valsts Vidusāzijā bez pieejas pie jūras. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Uzbekistānu, ziemeļos ar Kirgizstānu, austrumos ar Ķīnu, bet dienvidos ar Afganistānu. Nabadzīgākā no bijušajām PSRS republikām, tāpēc, ka tur no 1992. līdz 1997. gadam norisinājās pilsoņu karš. Tadžiki veido 79% no kopējā iedzīvotāju skaita. Lielākās minoritātes ir uzbeki (15%), krievi (1%), kirgīzi (1%) u.c.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tadžikistānas administratīvais iedalījums veidojas no dažādu pakāpju administratīvajām vienībā. Daļa valsts teritorijas ir nodalīta pirmās pakāpes administratīvajās vienībās — viens autonomais vilojats (Kalnu Badahšāna) un divi vilojati (Hatlona un Sugda), kā arī valsts galvaspilsēta Dušanbe. Otrās pakāpes administratīvajās vienībās — rajonos (nohijās, ноҳия) un apgabala pakļautības pilsētās (шаҳр) — iedalās kā vilojati, tā arī vilojatos neiekļautā teritorija — republikas pakļautības rajoni. Trešās pakāpes administratīvā iedalījuma vienības ir pilsētas (шаҳр), ciemati (шаҳрак) un lauku kopienas (ҷамоати деҳот).

Administratīvā
vienība
Tadžiku
nosaukums
Centrs Rajoni Apgabala
pilsētas
Iedzīvotāji
(2010)[7]
Platība
km²
Blīvums
cilv./km²
Novietojums
Dušanbe Душанбе 4 724 000 100 7240,0
Dushanbe in Tajikistan (special marker).svg
Hatlona Вилояти Хатлон Kurgontepa 24 4 2 676 000 24 800 107,9
Khatlon Province in Tajikistan.svg
Kalnu Badahšāna Вилояти Мухтори Кӯҳистони Бадахшон Horuga 7 206 000 64 200 13,2
Gorno-Badakhshan Autonomous Province in Tajikistan.svg
Sugda Вилояти Суғд Hudžanda 14 4 2 237 000 25 400 88,1
Sughd Province in Tajikistan.svg
republikas pakļautības rajoni Ноҳияҳои тобеи ҷумҳурӣ Dušanbe 13 1 722 000 28 600 60,2
Districts of Republican Subordination in Tajikistan.svg
Kopā 62 8 7 565 000 143 100 52,9

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski tadžikiem ir kopīga izcelsme ar persiešiem, abas divas pieder pie irāņu tautām. Tadžiku valoda ir dzimtā valoda 80 procentiem Tadžikistānas iedzīvotāju. Mūsdienu Tadžikistānas galvenie urbānie centri ir galvaspilsēta Dušanbe, kā arī Hudžanda, Keloba, Pendžikenta un Istaravšana.

Valsts dienvidaustrumos, Afganistānas un Ķīnas pierobežā, Kalnu Badahšanas autonomā vilojatā dzīvo pamiriešu tautas, kas lingvistiski un kulturāli atšķiras no pārējiem tadžikiem. Atšķirībā no pārējiem Tadžikistānas iedzīvotājiem, kas pamatā ir sunnīti, pamirieši pieder pie ismailītu musulmaņu sektas. Pamiri runā vairākās austrumirāņu valodās. Ierobežoti Pamira kalnu augstākajās daļās, tie ir saglabājuši vairāk seno kultūras tradīciju, kā pārejie tadžiki.

Ziemeļu Tadžikistānas kalnu apgabalos dzīvo jagnobieši, kuru skaits ir aptuveni 25 tūkstoši, ko ir ievērojami samazinājušas piespiedu pārvietošanas 20. gadsimtā. Viņi runā jagnobiežu valodā, kas ir vienīgā dzīvā senās sogdiešu valodas pēctece.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Tadžikistānas Republikas konstitūcija, 6. novembris, 1994, 2. nodaļa
  2. Saskaņā ar 2009. gada 6. oktobrī parakstīto likumu, visi valdības dokumenti jāsagatavo tikai tadžiku valodā (http://www.google.com/hostednews/afp/article/ALeqM5jLJnxvR7y69z29eejXVylsz4UvWA).
  3. Despite legal dispositions imposing government documents to be written only in Tajik, the Constitution keeps mentionning Russian as the "language for interethnic communication" (http://www.tajik-gateway.org/index.phtml?lang=ru&id=874)
  4. The World Factbook, People of Tajikistan
  5. 5,0 5,1 Tadžikistāna. International Monetary Fund. Atjaunināts: 2009-10-01.
  6. Human Development Report 2009: Tadžikistāna. The United Nations. Atjaunināts: 2009-10-18.
  7. О ПРЕДВАРИТЕЛЬНЫХ ИТОГАХ ПЕРЕПИСИ НАСЕЛЕНИЯ И ЖИЛИЩНОГО ФОНДА 2010 ГОДА. Сообщение Агентства по статистике при Президенте Республики Таджикистан.