Tadžikistāna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tadžikistānas Republika
Ҷумҳурии Тоҷикистон
Jumhurii Tojikiston
Tadžikistānas karogs Tadžikistānas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaSurudi Milli
Location of Tajikistan
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Dušanbe
38°33′N 68°48′E / 38.550°N 68.800°E / 38.550; 68.800
Valsts valodas tadžiku valoda[1][2]
Iekšējās saziņas
valoda
krievu valoda[3]
Valdība Unitāra prezidentāla republika
 -  Prezidents Emomalī Rahmons
 -  Premjerministrs Kohirs Rasulzada
Neatkarība
 -  Samanīdu impērijas izveide 875. gads 
 -  Deklarēta 1991. gada 9. septembris 
 -  Pabeigta 1991. gada 25. decembris 
Platība
 -  Kopā 143 100 km² (102.)
 -  Ūdens (%) 1,8
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. g. 7,349,145[4] (97.)
 -  Blīvums 48,6/km² (155.)
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā $13,062 miljardi[5] 
 -  Uz iedzīvotāju $2022[5] 
Džini koef. (2004) 33,59 (vidējs
HDI (2007) 0,688[6] (vidējs) (127.)
Valūta Somoni (TJS)
Laika josla TJT (UTC+5)
Interneta domēns .tj
ISO 3166-1 kods 762 / TJK / TJ
Tālsarunu kods +992
1 Aptuvens Tadžikistānas Valsts Statistikas komitejas novērtējums, 2008; rangs balstīts uz ANO 2005. gada datiem.

Tadžikistānas Republika (Ҷумҳурии Тоҷикистон) ir vidēji attīstīta valsts Vidusāzijā bez pieejas pie jūras. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Uzbekistānu, ziemeļos ar Kirgizstānu, austrumos ar Ķīnu, bet dienvidos ar Afganistānu. Tadžikistānai ir 430 km robeža ar Ķīnu, 870 km ar Kirgizstānu, 1161 km ar Uzbekistānu, 1331 km ar Afganistānu. Kalni aizņem 93% valsts teritorijas un vairāk nekā puse valsts atrodas vairāk nekā 3000 metrus virs jūras līmeņa. Tadžikistānā ir vairāk nekā 1300 ezeri un tai ir Centrālāzijas lielākās ūdens rezerves.[7] Nabadzīgākā no bijušajām PSRS republikām, tāpēc, ka tur no 1992. līdz 1997. gadam norisinājās pilsoņu karš. Tadžiki veido 79% no kopējā iedzīvotāju skaita. Lielākās minoritātes ir uzbeki (15%), krievi (1%), kirgīzi (1%) u.c.

1924. gadā PSRS valdība, lai novērstu Centrālāzijas tjurku tautu un musulmaņu vienotību, sāka veidot jaunas nacionālās republikas, sadalot savstarpēji radniecīgos kazahus, kirgīzus, uzbekus un turkmēņus. Tadžiki, kas vienīgie bija irāņu tauta, sākotnēji saņēma autonomu republiku Uzbekijas PSR sastāvā. Tadžiku Buhāra un Samarkanda palika Uzbekijā, taču 1929. gadā izveidojoties Tadžikijas PSR, tā saņēma Hudžandas pilsētu. Uzbekijā palikušos tadžikus spieda asimilēties un kļūt par uzbekiem. Jaunizveidotajā republikā sāka veidoties tadžiku nācija. Pēc kolektivizācijas sākšanās Tadžikijā paplašināja kanālu sistēmu, un attīstīja kokvilnas audzēšanu.[8]

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tadžikistānas administratīvais iedalījums veidojas no dažādu pakāpju administratīvajām vienībā. Daļa valsts teritorijas ir nodalīta pirmās pakāpes administratīvajās vienībās — viens autonomais vilojats (Kalnu Badahšāna) un divi vilojati (Hatlona un Sugda), kā arī valsts galvaspilsēta Dušanbe. Otrās pakāpes administratīvajās vienībās — rajonos (nohijās, ноҳия) un apgabala pakļautības pilsētās (шаҳр) — iedalās kā vilojati, tā arī vilojatos neiekļautā teritorija — republikas pakļautības rajoni. Trešās pakāpes administratīvā iedalījuma vienības ir pilsētas (шаҳр), ciemati (шаҳрак) un lauku kopienas (ҷамоати деҳот).

Administratīvā
vienība
Tadžiku
nosaukums
Centrs Rajoni Apgabala
pilsētas
Iedzīvotāji
(2010)[9]
Platība
km²
Blīvums
cilv./km²
Novietojums
Dušanbe Душанбе 4 724 000 100 7240,0
Dushanbe in Tajikistan (special marker).svg
Hatlona Вилояти Хатлон Kurgontepa 24 4 2 676 000 24 800 107,9
Khatlon Province in Tajikistan.svg
Kalnu Badahšāna Вилояти Мухтори Кӯҳистони Бадахшон Horuga 7 206 000 64 200 13,2
Gorno-Badakhshan Autonomous Province in Tajikistan.svg
Sugda Вилояти Суғд Hudžanda 14 4 2 237 000 25 400 88,1
Sughd Province in Tajikistan.svg
republikas pakļautības rajoni Ноҳияҳои тобеи ҷумҳурӣ Dušanbe 13 1 722 000 28 600 60,2
Districts of Republican Subordination in Tajikistan.svg
Kopā 62 8 7 565 000 143 100 52,9

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tadžikistānas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 41,1% no IKP, šis rādītājs bija augstākais no visām valstīm.[10]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski tadžikiem ir kopīga izcelsme ar persiešiem, abas divas pieder pie irāņu tautām. Tadžiku valoda ir dzimtā valoda 80 procentiem Tadžikistānas iedzīvotāju. Mūsdienu Tadžikistānas galvenie urbānie centri ir galvaspilsēta Dušanbe, kā arī Hudžanda, Keloba, Pendžikenta un Istaravšana.

Valsts dienvidaustrumos, Afganistānas un Ķīnas pierobežā, Kalnu Badahšanas autonomā vilojatā dzīvo pamiriešu tautas, kas lingvistiski un kulturāli atšķiras no pārējiem tadžikiem. Atšķirībā no pārējiem Tadžikistānas iedzīvotājiem, kas pamatā ir sunnīti, pamirieši pieder pie ismailītu musulmaņu sektas. Pamiri runā vairākās austrumirāņu valodās. Ierobežoti Pamira kalnu augstākajās daļās, tie ir saglabājuši vairāk seno kultūras tradīciju, kā pārējie tadžiki.

Ziemeļu Tadžikistānas kalnu apgabalos dzīvo jagnobieši, kuru skaits ir aptuveni 25 tūkstoši, ko ir ievērojami samazinājušas piespiedu pārvietošanas 20. gadsimtā. Viņi runā jagnobiežu valodā, kas ir vienīgā dzīvā senās sogdiešu valodas pēctece.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nurekas HES dambis
Draudzības tilts uz Afganistānu

Tadžikistāna vēsturiski saistīta ar Buhāras emirātu un Kokandas hanisti. 1918. gada februārī boļševiki likvidē Kokandas autonomiju. Aktivizējas basmaču kustība. 1921. gada martā Sarkanā armija ieņem Dušanbi. 1922. gadā boļševiki apspiež basmaču pretestību, krīt Envers pašā, taču pretestība turpinās vēl līdz 1926. gadam. No 1921. līdz 1926. gadam 250 000 tadžiku un uzbeku bēg uz Afganistānu. 1924. gada septembrī sākas nacionālo republiku veidošana Krievijas Turkestānā. Oktobrī Uzbekijas PSR sastāvā izveido Tadžiku autonomo PSR, kuras sastāvā 1925. gada janvārī izveido Kalnu Badahšānas autonomo apgabalu, kas aizņem gandrīz pusi Tadžikistānas teritorijas. 1926. gadā sākas pāreja no arābu alfabēta uz latīņu alfabētu. 1929. gadā atklāj Termezas – Dušanbe dzelzceļu. 1929. oktobrī izveido atsevišķu Tadžikijas PSR. 1929. gadā sākas kolektivizācija, desmiti tūkstoši tadžiku un uzbeku bēg uz Afganistānu. 1934. gadā uzņemta pirmā filma tadžiku valodā. No 1939. gada vairāk nekā 200 000 tadžiku karo Otrajā pasaules karā Sarkanās armijas rindās. 1940. gadā notiek pāreja no latiņu alfabēta uz kirilicu. 1949. gada 10. jūlija zemestrīcē iet bojā 29 000 cilvēku. 1960. gadā sāk raidīt Dušanbes TV. 1979. pabeidz Nurekas HES celtniecību. 1990. februārī ielu protesti Dušanbē pret padomju varu. Augustā nodibina Tadžikistānas Demokrātisko partiju. Pēc Augusta puča Tadžikistāna 1991. gadā pasludina neatkarību. Novembrī bijušo komunistiskās partijas vadītāju Rahmonu Nabijevu ievēl par prezidentu. 1992. gada maijā sākas sadursmes ar opozīciju, iesākas Tadžikistānas pilsoņu karš. Septembrī Nabijevu atlaiž no amata un novembrī par parlamenta priekšsēdētāju un valsts galvu ievēl vidējā līmeņa komunistu Emomali Rahnonovu, kurš valsti vada joprojām. 2000. gadā valstī oficiāli izvieto Krievijas armijas bāzi, lai nodrošinātu miera ievērošanu. 2002. gadā Tadžikistāna piekrīt izbeigt robežstrīdu at Ķīnu, atsakoties no 1000 kv.km Pamira kalnos. Kopš pilsoņu kara beigām Rahmonova valdība nepārtraukti veic bijušo bruņoto vienību komandieru, islāma aktīvistu un opozīcijas pārstāvju arestus un tiesas.[11]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Tadžikistānas Republikas konstitūcija, 6. novembris, 1994, 2. nodaļa
  2. Saskaņā ar 2009. gada 6. oktobrī parakstīto likumu, visi valdības dokumenti jāsagatavo tikai tadžiku valodā (http://www.google.com/hostednews/afp/article/ALeqM5jLJnxvR7y69z29eejXVylsz4UvWA).
  3. Despite legal dispositions imposing government documents to be written only in Tajik, the Constitution keeps mentionning Russian as the "language for interethnic communication" (http://www.tajik-gateway.org/index.phtml?lang=ru&id=874)
  4. The World Factbook, People of Tajikistan
  5. 5,0 5,1 «Tadžikistāna». International Monetary Fund. Skatīts: 2009-10-01.
  6. «Human Development Report 2009: Tadžikistāna». The United Nations. Skatīts: 2009-10-18.
  7. Historical Dictionary of Tajikistan
  8. Historical Dictionary of Tajikistan
  9. О ПРЕДВАРИТЕЛЬНЫХ ИТОГАХ ПЕРЕПИСИ НАСЕЛЕНИЯ И ЖИЛИЩНОГО ФОНДА 2010 ГОДА. Сообщение Агентства по статистике при Президенте Республики Таджикистан.
  10. «Migration and Remittances Factbook 2016». Pasaules Banka. 2016. Skatīts: 2016. gada 12. decembrī.
  11. Historical Dictionary of Tajikistan