Turkmenistāna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Turkmenistāna
Türkmenistan
Karogs Ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaTurkmenistānas valsts himna
Location of Turkmenistan
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Ašgabata
100) 37°58′N 58°20′E / 37.967°N 58.333°E / 37.967; 58.333
Valsts valodas Turkmēņu, pašpārvalžu: krievu, uzbeku, dari
Valdība parlamentāra republika
 -  Prezidents Gurbanguli Berdimuhamedovs
Neatkarība no PSRS 
 -  Deklarēta 1991. gada 27. oktobrī 
 -  Pabeigta 1991. gada 8. decembrī 
Platība
 -  Kopā 488 100 km² (52)
 -  Ūdens (%) 4,9
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2006. g. 5 110 023 (113)
 -  Blīvums 9,9/km² (208)
IKP (PPP) 2007. gada aprēķins
 -  Kopā USD 26,822 miljardi[1] 
 -  Uz iedzīvotāju USD 5 171[1] 
HDI (2007) 0,712 (vidējs) (109)
Valūta Turkmenistānas manats (TMM)
Laika josla TMT (UTC+5)
 -  Vasarā (DST) nav (UTC+5)
Interneta domēns .tm
Tālsarunu kods +993

Turkmenistāna ir valsts Centrālāzijā. Tās nosaukums ir aizgūts no persiešu valodas un nozīmē "turkmēņu zeme". Līdz 1991. gadam tā bija Padomju Savienības republika (Turkmēnijas Padomju Sociālistiskā republika). Tā robežojas ar Afganistānu dienvidaustrumos, Irānu dienvidrietumos, Uzbekistānu ziemeļaustrumos, Kazahstānu ziemeļrietumos un Kaspijas jūru rietumos. 85% valsts iedzīvotāju ir turkmēņi, 87% — musulmaņi.

Atbilstoši CIA World Factbook 2006 datiem, Turkmenistāna bija piektajā vietā pasaulē pēc iekšzemes kopprodukta pieauguma. Ekonomika pilnībā balstīta dabas resursu ieguvē. Lai arī noteiktos reģionos valsts ir bagāta ar dabas resursiem, lielāko tās teritorijas daļu klāj Karakuma tuksnesis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1869. gadā Krievijas impērijas karaspēks izsēdās Kaspijas jūras dienvidaustrumu krastā un Kyzyl-Su apmetnē nodibināja Krasnovodskas fortu, kuru izmantoja par vienu no militārajām bāzēm Turkestānas iekarošanai. Tagadējās Turkmenistānas teritorija tika aneksēta 1881. gadā. Krievijas pilsoņu kara laikā 1920. gada septembrī Turkestānu, kā arī Buhāras emirāta un Hivas hanistes teritorijas ieņēma Sarkanā armija, tika izveidota Turkestānas APSR, Buhāras Tautas Padomju Republika un Horezmas Tautas Padomju Republika. 1924. gada 14. oktobrī tās likvidēja un turkmēņu apdzīvotajā teritorijā izveidoja Turkmēnijas PSR.

Pēc PSRS sabrukuma 1991. gada 27 oktobrī Turkmenistāna pasludināja neatkarību. Valstī bija vienas partijas sistēma un līdz savai nāvei 2006. gada 21 .decembrī tajā valdīja prezidents Saparmurats Nijazovs jeb Turkmenbaši ("Visu turkmēņu tēvs'). 1999. gada 28. decembrī, parlaments Nijazovu deklarēja par Turkmenistānas prezidentu uz mūžu, kas tika pieņemts amatā nedēļu pirms vēlēšanām, kurā bija iekļauti tikai kandidāti, kurus izvēlējās Nijazovs. Opozīcijas kandidāti netika atļauti. 2007. gada 11. februārī notika jauna prezidenta vēlēšanas, kurās par uzvarētāju tika izziņots Gurbanguli Berdimuhamedovs ar 89% vēlētāju atbalstu. Prezidenta zvērestu viņš nodeva 2007. gada 14. februārī.

Politika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turkmenistāna ir prezidentāla republika. Prezidents ir gan valsts galva, gan valdības vadītājs. Pēc Nijazova nāves 2006. gada decembrī par prezidentu kļuva Gurbanguli Berdimuhamedovs. 2008. gada septembrī, Tautas padome vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, pieņemot jaunu konstitūciju. Rezultātā padome tika atcelta un ievērojami palielinājās Parlamenta ietekme. Turkmenistāna bija vienas partijas valsts no 1991. gada līdz 2012. gadam. 2008. gada decembra konstitūcija arī ļāva izveidot vairākas politiskās partijas.

Bijusī Komunistiskā partija, kas tagad pazīstama kā Turkmenistānas Demokrātiskā partija, ir valsts dominējošā partija. Politiskās pulcēšanās ir nelegālas, ja vien valdība tās ir atļāvusi. 2013. gadā Turkmenistānā notika pirmās daudzpartiju parlamenta vēlēšanas.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Turkmenistāna. Starptautiskais Valūtas Fonds. Atjaunināts: 2008-10-09.