Andreass no Vestfālenes

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs".

Andreass no Vestfālenes jeb Vestfāles Andrejs (vācu: Andreas von Westfalen, latīņu: Andreas Westphalus) bija Livonijas ordeņa mestra vietas izpildītājs 1270. gadā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Livonijas ordeņa brālis Andreass (citos avotos: Anders, Andrês; Andrich) bija cēlies no Vestfālenes, taču tuvākas ziņas par viņa dzīvi nav saglabājušās. Zināms, ka pēc mestra Oto nāves Karuzes kaujas laikā ordeņa brāļi viņu steidzami ievēlēja par mestra amata pildītāju "līdz viņiem kādu citu par mestru sūtītu." Viņš atveda ordeņa karaspēku uz Rīgu 1270. gada februārī un jau tajā pašā gadā ar nelielu karapulku devās pret lietuviešiem, kas bija iebrukuši ordenim pakļautajās zemēs.

Kad lietuviešu karavadonis uzzināja par bruņinieku nelielo skaitu, viņš pieņēma lēmumu uzbrukt pretinieku nometnei. Kaujā tika nogalināts mestrs Andreass un divdesmit ordeņa brāļu.

Vēstures hroniku liecības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rusova Livonijas hronika raksta:

RussowChronicle.jpg

"Tūliņ pēc mestra Otona nāves, 1274. gadā, kad cīņa vēl turpinājās, par mestri uzmetās Andrējs. Viņš noveda kaŗu ar leišiem un zemgaļiem līdz galam. Bet tajā pašā gadā kopā ar 20 ordeņbrāļiem viņš tapa nokauts no leišiem. Šinī laikā par virsbiskapu Rīgā, bija Jānis Līnens".

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Oto fon Luterbergs
Livonijas ordeņa mestrs
(vietas izpildītājs)

1270. gads — 1270. gads
Pēctecis:
Valters fon Nortekens