Lietuvieši

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lietuvieši
Mindaugas.jpg
Giedymin.PNG
Kiejstut.JPG
Vytautas the great.jpg
Jogaila Jagiełło.jpg
Barbara Radziwillowna 18th.jpg
Mikołaj Radziwiłł Czarny.JPG
Laurynas Gucevicius.jpg
Simonas Daukantas.png
Valancius.jpg
Mikalojus Konstantinas Čiurlionis photo portrait.jpg
Antanas Baranauskas.jpg
Vydūnas 1930.jpg
Jonas Basanavicius (1851-1927) cropped.jpg
Antanas Smetona 2.jpg
Visi iedzīvotāji
~4,1 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Lietuva: 3 329 035 (2009)[1]
ASV: 710 000 (2008)[2]
Brazīlija: 100 000[3]
Kanāda: 46 690[4]
Latvija: 25 693 (2010)[5]
Valodas
lietuviešu valoda
Reliģijas
katolicisms, retāk luterānisms
Radnieciskas etniskas grupas
latvieši, prūši

Lietuvieši jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā. Liela lietuviešu diaspora dzīvo ASV, prāvas lietuviešu minoritātes ir Baltkrievijā un Polijā (Seini, Punsks). Lietuvieši dzīvo arī Dienvidamerikā un bijušās PSRS valstīs. Kopā ir vairāk nekā 4 miljonu cilvēku, kuri uzskata sevi lietuviešiem. Lietuvieši, kā arī latvieši, runā baltu valodu grupai piederošā valodā. Vairākums ticīgo ir Romas katoļi, ir nelielas protestantu minoritātes Biržos un Ķēdaiņos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas teritoriju, tai skaitā mūsdienu Lietuvu apdzīvoja vairākas baltu ciltis (aukstaiši, jātvingi, kurši, zemgaļi, sēļi, žemaiši, skalvi, prūši). Lietuvas lielkņazistes tapšanas laikā, apvienojoties pret Zobenbrāļu ordeņa (līdz 1236), vēlāk Vācu ordeņa un Zelta Ordas ekspansiju, daļa no šīm maztautām saplūda, veidojot lietuviešu nāciju.

Etnisko lietuviešu apdzīvotā teritorija laikā gaitā ir sarukusi; kādreiz liels skaits lietuviešu dzīvoja ne tikai Lietuvā, bet arī ziemeļrietumu Baltkrievijā, mūsdienu Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kā arī atsevišķās Latvijas un Polijas daļās.[6]

Latvijas lietuvieši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairums Latvijas lietuviešu dzīvo gan novados gar Latvijas-Lietuvas robežu, gan arī Liepājas un Jelgavas pilsētās. Lielākais lietuviešu īpatsvars ir Lejaskurzemē (Dunikas, Bārtas, Kalētu un Gramzdas pagastos), kā arī Zemgales (Vecsaules un Skaistkalnes pagastos), un Sēlijas (Kurmenes un Mazzalves pagastos) pierobežā.

Latvijas lielākās etniskās minoritātes 2015. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem[7]
Krievi (575 195)
  
26.6%
Baltkrievi (72 142)
  
3.3%
Ukraiņi (51 538)
  
2.4%
Poļi (47 408)
  
2.2%
Lietuvieši (27 423)
  
1.3%
Cita tautība (55 239)
  
2.6%
Nav izvēlēta (39 393)
  
1.8%


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lietuvas Statistikas departaments (lietuviski)
  2. ASV Tautas skaitīšanas birojs (angliski)
  3. Edição 214 24/06/2002 (portugāliski)
  4. Kanādas enciklopēdija (angliski)
  5. [1] (latviski)
  6. Glenvils Praiss. Eiropas valodu enciklopēdija, 2000., 304 — 306 lpp
  7. Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2015.