Andrejs Bērziņš (padomju darbinieks)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Andrejs Bērziņš (krievu: Андрей Гаспарович Берзин, 1893—1951) bija padomju saimnieciskais darbinieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1893. gada 23. janvārī Majoros zvejnieka Kaspara Bērziņa ģimenē. Mācījās lauksaimniecības skolā, ieguva mērnieka-agronoma diplomu. 1914. gadā uzsāka studijas Rīgas Politehniskajā institūtā, bet 1916. gada augustā tika iesaukts Krievijas impērijas armijā. Dienēja 1. studentu bataljonā, no 1917. gada jūlija mācījās Maskavas praporščiku skolā. Pēc Krievijas pilsoņu kara beigām palika dzīvot Padomju Krievijā. Strādāja PSRS Zemkopības Tautas komisariātā (Наркомзем), bija administratīvi-finansiālās pārvaldes priekšnieka vietnieks, atbildīgs par lauku saimniecību kreditēšanu. 1926. gadā apprecējās ar Maskavas Muzikālā teātra aktrisi Ļubovu Orlovu (1902—1975).

1930. gadā Andreju Bērziņu apcietināja čekisti (tolaik ОГПУ) sakarā ar piederību Darba zemnieku partijai un 1931. gadā izsūtīja uz Kazahijas APSR. Sieva viņu drīz vien pameta un 1933. gadā apprecējās ar režisoru Grigoriju Aleksandrovu un kļuva slavena pēc galvenās lomas filmā "Jautrie zēni". NKVD "Latviešu operācijas" laikā viņu 1938. gadā no jauna apcietināja, tomēr nenogalināja. Līdz pat Otrā pasaules kara beigām A. Bērziņš pavadīja Gulaga nometnē.

Pēc atbrīvošanas no nometnes atgriezās Latvijā, kur mira no vēža 1951. gadā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]