Andričgrada
| Andričgrada | |
|---|---|
| Андрићград | |
 Andričgrada un Mehmeda pašā Sokoloviča tilts | |
  Andričgrada | |
| Tips | filmēšanas laukums |
| Atrašanās vieta | Bosnija un Hercegovina |
| Tuvākā pilsēta | Višegrada |
| Koordinātas | 43°47′11″N 19°17′39″E / 43.78639°N 19.29417°EKoordinātas: 43°47′11″N 19°17′39″E / 43.78639°N 19.29417°E |
| Pabeigts | 2014 |
| Statuss | atvērta |
| Mājaslapa | Oficiālā tīmekļa vietne |
Andričgrada (serbu: Андрићград, kas nozīmē "Andriča pilsēta") ir kinorežisora Emira Kusturicas veidota būvprojekta nosaukums Višegradā, Serbu Republikā, Bosnijā un Hercegovinā. Filmu pilsēta veltīta dienvidslāvu romānistam un Nobela prēmijas laureātam Ivo Andričam.
Andričgradas, kas sākotnēji saucās Kamengrada (Каменград, "Akmeņpils"), būvniecība tika sākta 2011. gada 28. jūnijā, un oficiāli tā tika atklāta 2014. gada 28. jūnijā. Faktiskā atklāšana notika 2012. gada 5. jūlijā.[1] Andričgrada atrodas vairākus kilometrus no Kusturicas pirmās kinopilsētas Drvengradas ("Kokupils") Serbijā.
Pārskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Andričgrada atrodas netālu no Mehmeda pašā Sokoloviča tilta, kurš ir UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, un stiepjas no tilta līdz Rzavas upei. Pilsētā ir ap 50 akmens ēku, tai skaitā pilsētas teātris, moderns kinoteātris, pilsētas administrācija, Tēlotājmākslas akadēmija, Andriča vidusskolas ēka, upes jahtu piestātne un osta, viesnīcas, laukumi, baznīca, "sens" krodziņš, veikali un Ivo Andriča piemiņas māja.[2] 2016. gadā šeit tika dibināta Starptautiskā Mākslas akadēmija aktieru, režisoru un saistīto profesiju izglītošanai.[3]
2014. gada 28. jūnijā Serbijas patriarhs Irinejs iesvētīja Vissvētajam caram Lazaram un Kosovas mocekļiem veltītu baznīcu.[4]
Andričgrada plānota kā vieta Kusturicas jaunajai filmai Na Drini ćuprija, kuras pamatā ir Andriča romāns ar to pašu nosaukumu “Tilts pār Drinu”. Romāns tika sarakstīts Otrā pasaules kara laikā un aprakstīja pilsētas notikumus gadsimtos no tilta uzbūvēšanas līdz Pirmajam pasaules karam.
Andričgradas goda pilsoņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Andričgrada |
Goda pilsoņi ir cilvēki, kuriem ir piešķirta pilsētas atslēga. Tie ir:[5]
- Milorads Dodiks, Serbu Republikas prezidents
- Vuks Jeremičs, ANO Ģenerālās asamblejas 67. sesijas prezidents
- Matija Bečkoviča, rakstniece
- Novaks Džokovičs, tenisists
Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Andričgradas galvenais laukums. -
Andričgradas atklāšanas ceremonijas laikā 2014. gada 28. jūnijā. -
Galvenā iela Andričgradā. -
Laukums Andričgradā. -
Viduslaiku serbu arhitektūra -
Austrumu arhitektūra -
Andričgrada naktī. -
Piemineklis Petaram II Petrovičam-Ņegošam -
Tūristu laiva -
Sienas -
Petara II Petroviča-Ņegoša laukumā -
Svētā cara Lazara baznīcā
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «„Андрићград отворен за посјетиоце”. Братунац (репортажа). 5. 7. 2012.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 8. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 28. maijā.
- ↑ «„Андрићев Камен град у Вишеграду и Емир Кустурица — гради се туристичко историјски комплекс на Дрини“, Александар Парезановић, 17. април 2012». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 15. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 28. maijā.
- ↑ Андрићград постаје студентски град („Политика”, 1. август 2016)
- ↑ «„Освештан храм „Светог цара Лазара и свих српских мученика“ у Андрићграду”. Епархија захумско-херцеговачка.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. martā. Skatīts: 2020. gada 28. maijā.
- ↑ «Đokoviću ključevi Andrićgrada». Večernje Novosti. Skatīts: 2014. gada 16. novembris.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Oficiālā vietne (angliski)
- Facebook profils: Andričgrada