Andumu ozols
| Andumu ozols | |
|---|---|
 | |
  Andumu ozols | |
| Ģeogrāfija | |
| Atrašanās vieta | |
| Koordinātas | 57°10′11″N 22°43′17″E / 57.16972°N 22.72139°EKoordinātas: 57°10′11″N 22°43′17″E / 57.16972°N 22.72139°E |
| Vispārējā informācija | |
| Suga | parastais ozols |
| Izmēri | |
| Augstums | 21 m |
| Apkārtmērs | 5,58 m |
| Vainags | 25 x 23 m |
| Oficiālais nosaukums: Andumu ozols - kulta vieta | |
| Aizsardzības numurs | 2248 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 18. decembris |
Andumu ozols, arī Andumu Upurozols vai Vecmuižas ozols, ir dižkoks, parastais ozols (Quercus robur) Talsu novada Lībagu pagastā. Aug nelielā pļaviņā meža ceļa malā pagasta dienvidaustrumos 3 km uz ziemeļaustrumiem no Andumu mežniecības. Kā upurozols ar 20 galotnēm minēts jau 1930. gadu literatūrā. 2,5 m augstumā stumbrs sažuburojas 14 stumbros.[1] Vitalitāte pavājināta, apmēram par 50% nokaltis.[2] 1983. gadā pie ozola novietots akmens ar uzrakstu «Imanta Ziedoņa dižozols».
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 57. lpp.
- ↑ «The Ancient Sacred Sites. Andumu Upurozols». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 14. maijā. Skatīts: 2015. gada 25. septembrī. Arhivēts 2019. gada 14. maijā, Wayback Machine vietnē.