Talsu novads

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Talsu novads (2009—2021).
Talsu novads
Talsu novads karte 2021.png
Talsu novads no 2021. gada 1. jūlija Talsu novads no 2021. gada 1. jūlija
Talsu novada ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Talsi
Kopējā platība: 2744 km2
Iedzīvotāji (2018): 41057
Blīvums: 15 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā

Talsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots agrākais Talsu novads, Dundagas novads, Mērsraga novads un Rojas novads. Novada centrs atrodas Talsu pilsētā.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Talsu rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abavas pagasts, Ārlavas pagasts, Balgales pagasts, Dundagas pagasts, Ģibuļu pagasts, Īves pagasts, Kolkas pagasts, Ķūļciema pagasts, Laidzes pagasts, Laucienes pagasts, Lībagu pagasts, Lubes pagasts, Mērsraga pagasts, Rojas pagasts, Sabiles pilsēta, Stendes pilsēta, Strazdes pagasts, Talsu pilsēta, Valdemārpils pilsēta, Valdgales pagasts, Vandzenes pagasts un Virbu pagasts.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novads izvietojies Kurzemes pussalas ziemeļu daļā; tā ziemeļu krastu apskalo Baltijas jūras Irbes šaurums, austrumu – Rīgas jūras līcis. Baltijas jūru no Rīgas jūras līča atdala Kolkasrags – Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts. Novada austrumos, uz ziemeļiem no Mērsraga ciema, atrodas Mērsrags – otrs lielākais un izteiktākais zemesrags aiz Kolkasraga Latvijā.[1] Gar jūras piekrasti novada ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā stiepjas Piejūras zemiene – smilšains seno jūru abrāzijas un akumulācijas līdzenums. Novada vidusdaļu aizņem Ziemeļkursas augstiene, kas sadalās Dundagas pacēlumā (ziemeļos) un Vanemas pauguraines Talsu paugurmasīvā (dienvidos). Pacēlumu un paugurmasīvu novada centrālajā daļā atdala Rojas ieplaka. Dundagas pacēluma ziemeļu robežu veido Baltijas ledus ezera stāvkrasts – Šlīteres Zilie kalni (75 m vjl.). Talsu paugurmasīva augstākā virsotne Kamparkalns (175 m vjl.) ir arī novada augstākais reljefa punkts. Novada rietumu daļa atrodas Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, dienvidu daļa aiz Abavas senlejasAustrumkursas augstienes lēzenā ziemeļu nogāzē.[2]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mērsrags, Latvijas daba, 3. sējums. Izdevniecība „Latvijas enciklopēdija”, Rīga, 1995.
  2. Talsu rajons, Latvijas padomju enciklopēdija, 9. sējums, 493, 494 lpp. Galvenā enciklopēdiju redakcija, Rīga, 1987.