Angļu-krievu līgums (1907)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Persijas sadalīšana ietekmes zonās

Angļu-krievu līgums (1907) ir līgums, kas noslēgts starp Britu un Krievijas impērijām 1907. gada 31. augustā Sanktpēterburgā.

Līgums atrunāja abu pušu intereses Persijā, Afganistānā un Tibetā, samazinot "Lielās spēles" izraisīto spriedzi, kas bija sākusies 1830. gados.

Šīs līgums abas lielvalstis arī iekļāva Antantes līgumu sistēmā, kas izrādījās liktenīga 1914. gadā, sākoties Jūlija krīzei.

1901. gadā Krievija Persijā atvēra divus konsulātus un sāka investēt dzelzceļos. 1907. gada līgums Persijas ziemeļu daļu nodeva Krievijai, bet dienvidaustrumus britiem.[1]

Nabadzīgā Afganistāna neradīja lielu komerciālo interesi, taču tās nestabilitāte un tuvums Britu Indijai padarīja to par abu impēriju interešu zonu. Krievijas tuvošanās Britu Indijai radīja bažas par izmaksām, kas būs nepieciešamas tās aizstāvībai pret krievu uzbrukumu. Krievija piekāpās britiem, atzīstot Afganistānu ārpus savas ietekmes zonas.

Tibeta interesēja Krieviju kā tās teritorijā dzīvojošo budistu garīgais centrs. Tibeta bija novājinātās Cjinu dinastijas impērijas sastāvdaļa, un abas lielvalstis vienojās, ka attiecības ar Tibetu veidos tikai saziņā ar Ķīnas centrālo valdību. Tas samazināja bažas par britu iespējamo izplešanos Tibetā.[1]

Situācija pirms līguma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

20. gs. sākumā Lielbritānija sāka veidot alianses. 1902. gadā tā noslēdza līgumu ar Japānu un 1904. gadā izveidoja Antanti ar Francijas Trešo republiku. No Lielbritānijas viedokļa angļu-japāņu alianse tika izveidota ar mērķi ierobežot Krievijas ekspansiju Tālajos Austrumos vai, vēl svarīgāk, novērst iespējamu krievu-japāņu vienošanos, kas apdraudētu Lielbritānijas intereses reģionā. Līgums ar Japānu tika pagarināts 1905. gadā. Šī alianse ar Japānu tika atjaunota 1905. gadā.

1904.–05. gada neveiksmīgais Krievijas—Japānas karš bija pagrieziena punkts Krievijas divpusējās attiecībās ar Lielbritāniju. Krievija bija zaudējusi karu un centās apspiest 1905. gada revolūciju, ieviešot konstitucionālu monarhiju. Impērija jutās pietiekami spēcīga, lai pievērstos ārlietām.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]