Cjinu dinastija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Cjiņu dinastija.
Cjinu dinastija
清朝
Imperial seal of Ming dynasty.svg
1644. gads – 1912. gads Flag of the Republic of China (1912-1928).svg
Flag Coat of arms
Karogs Ģerbonis
Location of {{{sugasvārds}}}
Cjinu impērijas teritorija 1890. gadā
Pārvaldes centrs Pekina
Valoda(s) mandarīnu valoda, mandžūru valoda, mongoļu valoda, tibetiešu valoda
Valdība absolūtā monarhija
Vēsture
 - Dibināta 1644. gads
 - Likvidēta 1912. gads
Iedzīvotāju skaits
 - 1740. gadā 140 000 000 
 - 1776. gadā 268 238 000 
 - 1790. gadā 301 000 000 
Mūsdienās

Cjinu dinastija (ķīniešu: 清朝, piņjiņs: Qīng Cháo), pazīstama arī kā Mandžūru dinastija, bija pēdējā valdošā Ķīnas dinastija, kas valdīja Ķīnā no 1644. gada, kad tika gāzta Minu dinastija, līdz 1912. gadam, kad tika dibināta Ķīnas Republika. Šo dinastiju dibināja mandžūru Aisingjoro klans. 18. gadsimtā bija dinastijas lielākā uzplaukuma laiks, kad tā pārvaldīja visplašāko teritoriju ar vislielāko pavalstnieku skaitu. Šajā laikā Cjinu dinastija pārvaldīja visu pašreizējās Ķīnas teritoriju, Mandžūriju, Mongoliju, Tibetu, kas kopumā bija 13 miljoni km2. Cjinu dinastijas laikā pieauga ārvalstu ietekme Ķīnā.

Cjinu dinastijas valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

(mandžūru) Cjinu dinastija (清朝 - Qīng cháo)
1616.-1911. g. (1924.)1
vārds2
(姓名 - xìngmíng)
pēcnāves vārds
(諡號 - shìhào)
saīsinātais variants
tempļa vārds
(廟號 - miàohào)
valdīšanas devīze
(年號 - niánhào),
tās laiks
vārds, ar kuru
zināms visplašāk
valdīšanas laiks
Nurhači3
(努爾哈赤 - Nǔěrhāchì)
Gaodi
(高帝 - Gāodì)
Taidzu
(太祖 - Tàizǔ)
Tjaņmin
(天命 - Tiānmìng) 1616.-1626.
(mandž. Abkai fulingga)
Nurhači-hans
1616.-1626.
Huan Taidzji4
(皇太極 - Huáng Tàijí)
Veņdi
(文帝 - Wéndì)
Taidzun
(太宗 - Tàizōng)
Tjaņcun
(天聰 - Tiāncōng) 1627.-1636.
(mandž. Abkai sure)
Čunde
(崇德 - Chóngdé) 1636.-1643.
(mandž. Wesihun erdemungge)
Huntaidzji
1626.-1643.
Fuliņ5
(福臨 - Fúlín)
Džandi
(章帝 - Zhāngdì)
Šidzu
(世祖 - Shìzǔ)
Šundži
(順治 - Shùnzhì)
(mandž. Ijishūn dasan)
Šidzu
1643.-1661.
Sjuaņ Je
(玄燁 - Xuán Yè)
Žeņdi
(仁帝 - Réndì)
Šendzu
(聖祖 - Shèngzǔ)
Kansji
(康熙 - Kāngxī)
(mandž. Elhe taifin)
Kansji
1661.-1722.
Jiņ Džeņ
(胤禛 - Yìn Zhēn)
Sjaņdi
(憲帝 - Xiàndì)
Šidzun
(世宗 - Shìzōng)
Jundžen
(雍正 - Yōngzhèng)
(mandž. Hūwaliyasun tob)
Jundžens
1722.-1735.
Hun Li
(弘曆 - Hóng Lì)
Čuņdi
(純帝 - Chúndì)
Gaodzun
(高宗 - Gāozōng)
Cjaņlun
(乾隆 - Qiánlóng)
(mandž. Abkai wehiyehe)
Cjaņluns
1735.-1796.6
Jun Jaņ
(顒琰 - Yóng Yǎn)
Žuidi
(睿帝 - Rùidì)
Žeņdzun
(仁宗 - Rénzōng)
Dzjacjin
(嘉慶 - Jiāqìng)
(mandž. Saicungga fengšen)
Dzjacjins
1796.-1820.
Miņ Nin
(旻寧 - Mín Níng)
Čendi
(成帝 - Chéngdì)
Sjuaņdzun
(宣宗 - Xuānzōng)
Daoguan
(道光 - Dàoguāng)
(mandž. Doro eldengge)
Daoguans
1820.-1850.
Ji Džu
(奕詝 - Yì Zhǔ)
Sjaņdi
(顯帝 - Xiǎndì)
Veņdzun
(文宗 - Wénzōng)
Sjaņfen
(咸豐 - Xiánfēng)
(mandž. Gubci elgiyengge)
Sjaņfens
1850.-1861.
Dzai Čuņ7
(載淳 - Zài Chún)
Jidi
(毅帝 - Yìdì)
Mudzun
(穆宗 - Mùzōng)
Tundži
(同治 - Tóngzhì)
(mandž. Yooningga dasan)
Tundži
1861.-1875.
Dzai Tjaņ8
(載湉 - Zài Tián)
Dzjindi
(景帝 - Jǐndì)
Dedzun
(德宗 - Dézōng)
Guansjui
(光緒 - Guāngxù)
(mandž. Badarangga doro)
Guansjuijs
1875.-1908.
Pu Ji9
(溥儀 - Pǔ Yí)
zināms arī kā
Henry Pu Yi
Sjuņdi10
(逊帝 - Xùndì)
nav11 Sjuaņtun
(宣統 - Xuāntǒng)
(mandž. Gehungge yoso)
Pu I
1908.-1924.
  • 1Cjin dinastija tika gāzta 1911. gadā. Imperators Pu I atteicās no troņa 1912. gada 12. februārī; tajā pašā dienā Ķīnas republikas valdība izsludināja "Likumu par godbijīgu attieksmi pret Lielās Cjin imperatoru pēc tā atteikšanās no troņa" (清帝退位優待條件), saskaņā ar kuru Pu I saglabāja imperatora titulu, savukārt saskarsmē pret viņu vajadzēja izturēties atbilstoši protokolam, kas noteica saskarsmi ar ārvalstu monarhiem. Šo likumu atcēla 1924. gada 5. novembrī pēc ģenerāļa Fen Juisjana sarīkotā apvērsuma.
  • 2Valdošās dinastijas dzimtas nosaukums bija Aisin-Gioro (愛新覺羅), taču mandžūriem nebija paražas minēt dzimtas vai klana vārdu kopā ar personas vārdu.
  • 3Sākotnēji Nurhači-hans proklamēja "Vēlo Dziņ" (後金 - Hòu Jīn) dinastiju, bet viņa dēls Huan Taidzji 1636. gadā nomainīja dinastijas nosaukumu uz "Cjin" (清).
  • 4Dažos avotos Huan Taidzji tiek nepareizi dēvēts par Abahai (阿巴海).
  • 5Pirmais no dinastijas imperatoriem, kurš pēc Pekinas ieņemšanas 1644. gadā valdīja pār visu Ķīnu.
  • 6Imperators Cjaņluns atteicās no troņa 1796. gadā, pieņemot titulu "imperators atpūtā", lai demonstrētu cieņu (jaunākajam pret vecāko) un nevaldītu ilgāk par savu vectēvu imperatoru Kansji. Taču reālo varu saglabāja un valdīja līdz savai nāvei 1799. gadā.
  • 7Reālā vara piederēja imperatora Sjaņfena konkubīnei, imperatora Tundži mātei, imperatrisei-atraitnei Cisji (慈禧太后 - Cíxǐ Tàihòu), kura kā reģente valdīja no 1861. gada līdz savai nāvei 1908. gadā.
  • 8Imperatoru Guansjuiju pēc Cisji pavēles turēja izolētu no ārpasaules Vasaras rezidencē pēc mēģinājuma 1898. gadā reformēt valsti. Oficiāli miris 1908. gada 14. novembrī, taču visai izplatīts viedoklis, ka imperators miris pirms tam, taču Cisji pavēlējusi viņa nāvi slēpt no sabiedrības.
  • 9Imperators Pu I valdīja līdz 1912. gadam, bija nomināls imperators līdz 1924. gadam, no 1932. gada bija Japānas protektorāta, marionešu valsts Mandžou-go imperators (troņa vārds Datun - 大同, 1932.-1934.; troņa vārds Kande - 康德, 1934.-1945.)). Miris 1967. gadā.
  • 10"Sjuņdi" - "imperators, kurš atteicies no troņa", - ķīniešu vēsturnieku piešķirtais pēcnāves vārds imperatoram Pu I.
  • 11"2004. gadā Cjin imperatoru ģimenes pēcteči piešķīra Pu I tempļa vārdu Gundzun (恭宗) un pēcnāves vārdu Miņdi (愍帝), taču pagaidām tas nav oficiāli atzīts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]