Pāriet uz saturu

Angļu skola

Vikipēdijas lapa

Angļu skola ir novirziens šaha kompozīcijā.

Angļu skolas uzdevumi raksturojas ar:

  • dažādiem, līdzvērtīgiem variantiem (neizdalot galvenos variantus);
  • gājiena spaidu pēc grūti atrodama ar maldinājumiem papildināta pirmā gājiena;
  • precīzu spēli — pilnīgu duāļu noliegumu visos variantos.[1]

Pie angļu skolas pirmsākuma (19. gadsimta piecdesmitie gadi) stāvēja pirmo šaha uzdevumu konkursu laureāti Džozefs Kempbels, Valters Grimšavs, Frenks Hili, bet skolas principi tika formulēti vēlāk, 19. gadsimta septiņdesmitos un atspoguļoti D. un U. Pīrsu krājumā English Chess Problems (Londona, 1876). Šis periods angļu kompozīcijā raksturīgs ar jaunu vārdu parādīšanos un mākslinieciskā virziena maiņu. Angļu problēmisti gandrīz pilnīgi pārtrauca darbu pie uzdevumiem ar gājienu skaitu lielāku par trīs. Ievērojamu attīstību ieguva divvilcis. To ievērojami veicināja britu problēmistu rīkotie starptautiskie sastādīšanas konkursi 1873. un 1879. gadā, kuru programma bija iekļauti arī divvilči. Pēdējā no šiem konkursiem 1. godalgu (skat. piemēru Nr. 1) ieguva Džesijs Teilors, par kuru vēlākais angļu skolas līderis Arturs Makenzijs rakstīja: "Teilora divvilči bija lieliski un stingri kompleksā tipa uzdevumu paraugi, to iezīme — kustībās brīvs melno karalis un pilnīga duāļu neesamība".

Angļu skolas principu formēšanā svarīgu lomu spēlēja Bendžamina Lousa un Čārlza Plenka daiļrade. Viegla, eleganta uzdevuma uzbūve pie diezgan ierobežota melno materiāla, precīza spēle bez duāļiem, variantos tīri, pat pareizi mati — tās bija Lousa stila pamatiezīmes (skat. piemēru Nr. 2). Otrs 19. gadsimta astoņdesmito gadu angļu šaha skolas pārstāvis Č. Plenks bija ne tikai aktīvs konkursu dalībnieks, bet arī nozīmīgs tās propagandists. 1887. gadā Anglijā iznāca grāmata "The chess problem: text-book with illustrations". Plenks tai bija uzrakstījis garu ievadrakstu, kurā devis angļu skolas principu izvērstu skaidrojumu, kas uz ilgāku laiku noteica uzdevumu kompozīcijas virzienu Anglijā. Pārējie redzamākie angļu skolas pārstāvji bija Edīte Bērda, Pērsijs Bleiks, Tomass Taverners, Godfrijs Hiskots, Arturs Makenzijs un citi.

Uzdevumu piemēri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
№ 1. D. Teilors
Britisches Problemturnier, 1879
1. godalga
abcdefgh
8
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Mats 2 gājienos
№ 2. B. Louss
Northern Figaro, 1888
1. godalga
abcdefgh
8
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Mats 2 gājienos

Uzdevuma № 1 risinājums.

1. ♕g1! (gājiena spaids)
1. ... ♔f4 2. ♕h2#
1. ... ♔f6/♘xd5 2. ♘xd7#
1. ... ♔d4/♘g2/♘g4 2. ♕a1#
1. ... ♘f1/♘d1/♘c2/♘c4 2. ♕g7#
1. ... ♘f5 2. ♘g4#

Uzdevuma № 2 risinājums.

1. ♖d6! (draud 2. ♕xd5#)
1. ... ♔xd6 2. ♕c7# (tīrs mats)
1. ... ♗xd6 2. ♕g7# (tīrs mats)
1. ... ♖d4 2. ♖e6#
1. ... ♖d3/♖d2/♖d1/♖c5/♖b5/♖a5 2. ♗h2#
1. ... ♖xd6 2. ♘g4# (pareizs mats).
№ 3. Č. Plenks
Mirror of American Sports, 1887
1. godalga
abcdefgh
8
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Mats 3 gājienos
№ 4. G. Hiskots
Hampstead and Highgate Express, 1905
1. godalga
abcdefgh
8
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Mats 2 gājienos

Uzdevuma № 3 risinājums.

1.♕×g6! (gājiena spaids)
1. ... ♔×c5 2.♕×d6+ ♔×d6 3.♗e7# 2. ... ♔b5 3.♘×c3# 2. ... ♔c4 3.♘c7# 2. ... ♔d4 3.♘f6#
1. ... c×d5 2.♕e4+ d×e4 3.♘b3# 2. ... ♔×c5 3.♕×d5#
1. ... d×c5 2.♗f6+ ♔c4 3.♘c7#
1. ... ♗c4 2.♘e6+ ♔×d5 3.♕f5#
1. ... c2 2.♘b3+ ♔c4 3.♕×d3#
1. ... ♔c4 2.♕×d3+ ♔×c5 3.♗b6#

Uzdevuma № 4 risinājums.

1. ♖cc7! (draud 2. ♘c3#)
1. ... ♖xa4/♖c5/♘b5 2. ♖c5#
1. ... ♘e2 2. ♕xh5#
1. ... ♘e6 2. ♖ed7#
1. ... ♘f3 2. ♕e4#
1. ... ♘f5 2. ♖e5#
1. ... ♘c2 2. b4#
1. ... ♘c6 2. ♖cd7#
1. ... ♘xb3 2. ♕d3#
  1. Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 17. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)

Papildu literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Е. И. Умнов. Шахматная задача XIX века (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1960. 69.—93. lpp.
  • Fritz Hoffmann, Günter Schiller, Dr. Karl-Heinz Siehndel, Manfred Zucker. Problemschach. 407 Aufgaben und Studien (vācu). Berlin : Sportferlag, 1987. 44.—56. lpp. ISBN 3-328-00205-7.