Animācijas filma
Animācijas filma, arī multfilma vai multiplikācijas filma, ir kinofilma, kas uzņemta, izmantojot animācijas filmēšanas tehniku. Animācijas filmas, līdzīgi kā pati animācija, arī dalās sīkākos žanros, tas ir, zīmētajās animācijas filmās, datoranimācijas filmās, leļļu animācijas filmās, plastilīna animācijas filmās un citās. Vēl tās grupē pilnmetrāžas animācijas filmās un animācijas īsfilmās (ilgums līdz pusstundai). Ļoti populāri ir arī animācijas seriāli.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Animācijas kino pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad izstrādāja pirmās ierīces kustīgu attēlu radīšanai. Par vienu no agrīnajiem animācijas attīstības posmiem uzskata Emīla Kola veidotās filmas, tostarp Fantasmagorie (1908), ko uzskata par vienu no pirmajām tradicionālās animācijas filmām.
20. gadsimta sākumā animācijas tehnoloģijas strauji attīstījās. Filmu veidotāji eksperimentēja ar zīmēšanu, stopkadru tehniku, lellēm, aplikāciju un citiem materiāliem. Nozīmīgu ieguldījumu animācijas attīstībā sniedza Vinsors Makkejs, kura filma Gertie the Dinosaur (1914) bija viens no agrīnajiem nozīmīgajiem animācijas darbiem.
20. gadsimta 20. un 30. gados animācijas kino kļuva par nozīmīgu komerciālās kinoindustrijas daļu. Īpaši būtiska bija Volta Disneja studijas darbība. 1928. gadā izdotā īsfilma "Tvaikonis Villijs" veicināja skaņas animācijas popularitāti, bet 1937. gadā izdota "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši", kas bija pirmā pilnmetrāžas tradicionālās animācijas filma.
20. gadsimta otrajā pusē animācija attīstījās dažādos virzienos. Līdzās tradicionālajai zīmētajai animācijai plaši izmantoja leļļu animāciju, aplikācijas animāciju un citas stopkadru animācijas tehnikas. Eiropā un Padomju Savienībā attīstījās arī autoranimācija, kurā liela uzmanība bija pievērsta mākslinieciskai izteiksmei un eksperimentiem.
Latvijā animācijas kino aizsākumi saistīti ar 20. gadsimta vidu. Nozīmīgu lomu Latvijas animācijas attīstībā ieņēma Latvijas PSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas studijas un vēlāk Rīgas Kinostudija. Latvijas animācijas vēsturē īpaši nozīmīga ir "Animācijas Brigāde", kas kļuva pazīstama ar leļļu animācijas filmām, tostarp leļļu animācijas seriālu "Avārijas brigāde".
Ienesīgākās animācijas filmas
[labot | labot pirmkodu]Šajā sarakstā ir iekļautas 10 ienesīgākās animācijas filmas līdz 2020. gadam
| Vieta | Augst. vieta |
Nosaukums | Ienākumi | Gads |
|---|---|---|---|---|
| 1 | 1 | Karalis Lauva | $1 656 943 394 | 2019 |
| 2 | 2 | "Ledus sirds 2" | $1 450 026 933 | 2019 |
| 3 | 1 | Ledus sirds | $1 290 000 000 | 2013 |
| 4 | 2 | Lieliskie 2 | $1 242 796 053 | 2018 |
| 5 | 2 | Minioni | $1 159 398 397 | 2015 |
| 6 | 5 | "Rotaļlietu stāsts 4" | $1 073 394 593 | 2019 |
| 7 | 1 | Rotaļlietu stāsts 3 | $1 066 969 703 | 2010 |
| 8 | 4 | Nejaukais es 3 | $1 034 799 409 | 2017 |
| 9 | 4 | Meklējot Doriju | $1 028 570 889 | 2016 |
| 10 | 4 | Zootropole | $1 023 784 195 | 2016 |
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Animācijas filma.
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar kino saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|