Kinoteātris

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kinoteātra zāle.

Kinoteātris ir vieta, parasti ēka, kur uz lielā ekrāna tiek izrādītas kinofilmas. Vairums kinoteātru ir komerciāli uzņēmumi, kas ar filmu izrādīšanu cenšas nopelnīt. Kinoteātros parasti ir vismaz viena zāle, kur publika, kas ieradusies skatīties filmas, sēž krēslos. Savukārt, piemēram, brīvdabas kino apmeklētāji var sēdēt arī zālājā vai automašīnā.

Vecākais kinoteātris, kas darbojas arī mūsdienās, ir Kino Pionier, kas izveidots 1907. gadā un atrodas Polijas pilsētā Ščecinā.

Kinoteātri Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais kinoteātris Latvijā tika uzcelts Rīgā, Puškina bulvārī (tagad Kronvalda bulvāris) un atvērts 1907. gada septembrī. Tā nosaukums bija "The Royal Vio", taču jau 1908. gada janvārī kinoteātris pārvācās uz Sanktpēterburgu, un telpas drīz ieņēma Huberta Kuka vadītais Noveau Cirque.[1]

1914. gadā Rīgā oficiāli bija 15 kinoteātri, savukārt trīsdesmito gadu beigās jau 37. Pēc Otrā pasaules kara to skaits Rīgā bija vien 16, savukārt padomju laikā kinoteātri kļuva par neatņemamu daļu no mikrorajonu plānošanas.[2][3] 1983. gadā Rīgā pastāvēja šādi kinoteātri:[4]

Mūsdienās Rīgā darbojas vien 6 kinoteātri:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]