Pāriet uz saturu

Angola

Vikipēdijas lapa
Angolas Republika
República de Angola
Angolas karogs Angolas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Himna: Angola Avante
Location of Angola
Location of Angola
Angolas atrašanās vieta Dienvidu Āfrikā
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Luanda
246 700) 5°50′S 13°20′E / 5.833°S 13.333°E / -5.833; 13.333
Valsts valodas portugāļu valoda
Valdība Prezidentāla republika
 -  Prezidents Žuans Lorensu
Neatkarība
 -  no Portugāles 1975. gada 11. novembrī 
Platība
 -  Kopā 1 246 700 km² (22.)
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2024. gadā 36604681 (41.)
 -  Blīvums 29,4/km² (189.)
IKP (PPP) 2025. gada aprēķins
 -  Kopā 402 160 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju 10 230 
Džini koef. (2018) 51,3[1] (augsts) 
TAI (2023)  (0.616 vidējs) (148.)
Valūta Kvanza (AOA)
Laika josla WAT (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) nav (UTC+1)
Interneta domēns .ao
ISO 3166-1 kods 024 / AGO / AO
Tālsarunu kods +244

Angola (portugāļu: Angola, izrunā: [ɐ̃ˈɡɔla]), oficiāli Angolas Republika (República de Angola), ir valsts Āfrikas dienvidos. Robežojas ar Namībiju uz dienvidiem, ar Kongo Demokrātisko Republiku uz ziemeļiem un ar Zambiju uz austrumiem, bet rietumos to apskalo Atlantijas okeāns. Lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Luanda.

Angola ir Āfrikas Savienības un Portugāļu valodas valstu sadraudzības un OPEC dalībvalsts.

No 1575. līdz 1975. gadam Angola bija Portugāles kolonija. Pēc neatkarības iegūšanas Angolā plosījās ilgstošs pilsoņu karš.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Senākie zināmie Angolas teritorijas iedzīvotāji ir koisanu (hotentotu un bušmeņu) mednieku cilts. Pēc kāda laika tos nomainīja bantu ciltis, taču vēl šodien Angolā ir sastopamas vairākas koisanu kopienas. Pēc tam, kad bantu ekspansija sasniedza šo reģionu, līdz 13. gadsimtam izveidojās valstis, kas tika organizētas konfederācijās. Kongo karaliste no 14. gadsimta ieguva hegemoniju starp citām karaļvalstīm, aizņemot arī mūsdienu Kongo Republikas un Kongo Demokrātiskās Republikas rietumu daļu. Dienvidos atradās Ndongo un Matambas karaļvalstis , tālāk uz dienvidiem - Ovimbundu karaļvalsts un austrumos - Mbundas karaliste.

15. gadsimtā Angolā ieradās pirmie eiropieši. 1483. gadā savu pirmo bāzi pie Kongo upes nodibināja portugāļi. Vēlāk reģionā ieradās holandieši, kas, piedāvājot savu militāro palīdzību vietējiem, pārņēma reģiona kontroli. 17. gadsimtā portugāļi atkaroja visas zaudētās teritorijas.

1975. gada 11. novembrī Angola pasludināja neatkarību no Portugāles, taču valstī izcēlās ilgstošs pilsoņu karš, kurā katra no trim vadošajām ciltīm vēlējās ņemt virsroku un tās saņēma atbalstu no ārzemēm atkarībā no to deklarētajām politiskajām simpātijām. Karš beidzās tikai 2002. gadā, taču situāciju nedrošu joprojām padara nemiernieku grupas, mīnu lauki, kā arī valdības korupcija un oligarhisms.

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Angola atrodas Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē. Ar 1 246 700 kvadrātkilometru lielu platību[2] Angola ir 23. lielākā valsts pasaulē pēc platības, tā ir apmēram divas reizes lielāka kā Francija.

Ģeogrāfiski valsti var iedalīt trīs reģionos – piekrastes zemienēs, kalnu rajonos un plakankalnē. Piekrastes zemienēs dominē līdzenumi un nelieli pauguri, un tie ir visvairāk piemēroti lauksaimniecībai, kaut arī šeit dominē sauss klimats. Kalnu rajonā atrodamas vairākas grēdas, kuru vidējais augstums ir ap 1500 metriem virs jūras līmeņa. Augstākais valsts punkts ir Moko kalns, kura augstums sasniedz 2620 metrus virs jūras līmeņa. Plakankalne atrodas uz austrumiem no kalnu reģiona un ir lielākais ģeogrāfiskais reģions Angolā.

Lielākā daļa Angolas upju sākas valsts centrālajos rajonos, un lielākā daļa no tām ietek Atlantijas okeānā. Divas nozīmīgākās Angolas upes ir Kvanza un Kunene.

Angolai ir divi izteikti klimatiskie periodi – sausais un lietainais. Vidējā gada gaisa temperatūra ir 20 °C. No jūnija līdz septembrim valstī valda vēsā sezona, bet no oktobra līdz maijam – lietus sezona, kurai raksturīgas spēcīgas vēja brāzmas.

Administratīvais iedalījums

[labot | labot pirmkodu]

Administratīvo līmeņu shēma (līdz 2024. gadam)

[labot | labot pirmkodu]
1. līmenis2. līmenis3. līmenis
18 provinces163 municipalitātes618 komūnas
KarteProvinceNosaukums
portugāļu valodā
Administratīvais
centrs
Platība (km²)[3]Iedz.sk. (2014)Municipalitāšu
skaits
ISO 3166-2
Bengelas provinceBenguelaBengela39 8262 036 66210AO-BGU
Bengo provinceBengoKašifu31 371351 5795AO-BGO
Biē provinceBiéKvito70 3141 338 9239AO-BIE
Dienvidkvanzas provinceKwanza-SulSumbe55 6001 793 78712AO-CUS
Dienvidlundas provinceLunda SulSaurimu77 637516 0774AO-LSU
Hvambo provinceHuamboHvambo34 2701 896 14711AO-HUA
Kabindas provinceCabindaKabinda7 270688 2854AO-CAB
Kunenes provinceCuneneOndživa87 342965 2886AO-CNN
Kvando-Kubango provinceCuando-CubangoMenonge199 049510 36910AO-CCU
Luandas provinceLuandaLuanda2 4176 542 9427AO-LUA
Malanžes provinceMalanjeMalandže97 602968 13514AO-MAL
Mošiko provinceMoxicoLuena223 023727 59410AO-MOX
Namibes provinceNamibeNamibe57 091471 6135AO-NAM
Uilas provinceHuílaLubango79 0232 354 39814AO-HUI
Uižes provinceUígeUiže58 6981 426 35417AO-UIG
Zaires provinceZaireMbanza Kongo40 130567 2256AO-ZAI
Ziemeļkvanzas provinceCuanza NorteNdalatandu24 110427 97110AO-CNO
Ziemeļlundas provinceLunda NorteDundo103 760799 9509AO-LNO

2024. gadā pievienojās trīs jaunas provinces: Kvando-Kubango sadalīja Kvando un Kubango provincēs, no Luandas provinces atdalīja Ikolo e Bengo provinci un no Mošiko provinces - Austrummošiko provinci. Pašvaldību skaits kļuva 162 un komūnu - 559.

Politika

[labot | labot pirmkodu]

Žuzē Eduardu duš Santušs bija Angolas prezidents no 1979. līdz 2017. gadam. Viņš bija otrs visilgāk valdošais Āfrikas prezidents aiz Ekvatoriālās Gvinejas prezidenta Teodoro Obianga. Pēc Angolas pilsoņu kara, viņš padarīja Angolu par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē, izmantojot tās naftas resursus. Tomēr, viņa režīms tiek uzskatīts par autoritāru, vainojot viņu nevienlīdzīgā naftas ienākumu sadalē un ilgā valdīšanās periodā.[4]

Santušs nekandidēja 2017. gada parlamenta vēlēšanās. Tajās uzvarēja aizsardzības ministrs Žuans Lorensu, kurš ieguva 61,1% balsu. Valdošā partija Angolas atbrīvošanas tautas kustība (MPLA) saglabāja vairākumu parlamentā. MPLA uzvara vēlēšanās nozīmēja, ka tā varēja izraudzīties valsts nākamo prezidentu. Lielākā opozīcijas partija Nacionālā savienība par pilnīgu Angolas neatkarību (UNITA), kas ir bijušais nemiernieku grupējums, ierindojās otrajā vietā ar 26,7% balsu.[5]

Ekonomika

[labot | labot pirmkodu]

Angolas ekonomika balstās uz naftas ieguvi (īpaši Kabindā), dimantu ieguvi un eksportu. Nafta veido 1/3 no Angolas IKP un 95% no tās eksporta.[6] Laikposmā no 2001. līdz 2010. gadam Angolai bija pasaulē augstākais vidējais IKP pieaugums gadā — 11,1 %. Prezidenta duš Santuša meita kļuva par pirmo pasaules sievieti - miljardieri.[7] Naftas cenas straujā un ilgstošā pazemināšanās būtiski ietekmēja Angolas ekonomiku.[6] Ekonomiskā izaugsme samazinājās no vidēji 10,3% gadā (2004-2014) līdz 1,5% (2015. gadā).[6]

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

Lai gan Angolas ekonomika kopumā 21. gadsimtā uzrādījusi labu izaugsmi, taču ienākumi starp iedzīvotājiem sadalīti nevienmērīgi.[1] Pēc ienākumu nevienlīdzības Angolai ir 7. sliktākais rādītājs pasaulē[8] un vairums lauku angoliešu joprojām dzīvo nabadzībā.[9]

Angolas iedzīvotāji sastāv no trim etniskajām grupām, kuras visas runā bantu valodās. Šīs grupas ir ovimbundi, kuri ir 37% no kopējā iedzīvotāju skaita, mbundi 25% un bakongo 13%, bet 2% no kopējā iedzīvotāju skaita sastāda afrikāņu un eiropiešu pēcteči. 1% ir eiropieši, kuri pārsvarā ir portugāļi. Kopumā minoritātes veido 22% no Angolas iedzīvotājiem.

Reliģija

[labot | labot pirmkodu]

Angolā ir vairāk kā 1000 dažādu reliģisko kopienu, kuras lielākoties saistītas ar kristietību.[10] Apmēram puse no kopējā iedzīvotāju skaita ir katoļi, bet apmēram ceturtā daļa - protestanti. Valstī ir ievērojams tradicionālo reliģiju sekotāju skaits. Angolā oficiāli ir apmēram 90 000 musulmaņu, taču, lai kāda no reliģijām iegūtu oficiālu statusu, tai ir jābūt vismaz 100 000 sekotājiem, tādēļ musulmaņi netiek oficiāli atzīti. Pati vietējā islāma kopiena apgalvo, ka musulmaņu valstī ir ap pusmiljonu, galvenokārt tie ir ieceļotāji no citām zemēm un viņu laulātie un valstī darbojas ap 80 mošeju.[11]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 «Gini Index». World Bank. Skatīts: 2011. gada 2. marts.
  2. «CIA – The World Factbook – Country Comparison :: Area». United States Central Intelligence Agency. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 9. februārī. Skatīts: 2014. gada 13. jūlijs. Arhivēts 2014. gada 9. februārī, Wayback Machine vietnē.
  3. «geohive.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. septembrī. Skatīts: 2014. gada 18. septembrī.
  4. Angola country profile
  5. «Angolas parlamenta vēlēšanās uzvarējusi valdošā partija». Skatīts: 2017. gada 30. septembris.[novecojusi saite]
  6. 1 2 3 «Angola Overview». World Bank. Skatīts: 2017. gada 26. decembris.
  7. Kerry A. Dolan. «Isabel Dos Santos, Daughter Of Angola's President, Is Africa's First Woman Billionaire». Forbes (angļu). Skatīts: 2026-01-30.
  8. «Gini Index coefficient - distribution of family income Comparison - The World Factbook». www.cia.gov. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-02-04. Skatīts: 2026-01-30.
  9. «Angola / Exame». www.exameangola.com (portugāļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-10-26. Skatīts: 2026-01-30.
  10. Fátima Viegas (2008) Panorama das Religiões em Angola Independente (1975–2008), Ministério da Cultura/Instituto Nacional para os Assuntos Religiosos, Luanda
  11. «Muçulmanos terminam ramadão apelando ao perdão - Sociedade - O País - O Jornal da Nova Angola». www.opais.net. Skatīts: 2026-01-30.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]