Angola

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Angolas Republika
República de Angola
Angolas karogs Angolas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaAngola Avante!
Location of Angola
Angolas atrašanās vieta Dienvidu Āfrikā
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Luanda
5°50′S 13°20′E / 5.833°S 13.333°E / -5.833; 13.333
Valsts valodas portugāļu valoda
Valdība Prezidentāla republika
 -  Prezidents José Eduardo dos Santos
Neatkarība
 -  no Portugāles 1975. gada 11. novembrī 
Platība
 -  Kopā 1 246 620 km² (23.)
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2014. gadā. g. 24 383 301 
 -  Blīvums 15,3/km² (199.)
IKP (PPP) 2009. gadā. gada aprēķins
 -  Kopā 105,888 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju 6116 
HDI (2007)  (0,564 vidējs) (143.)
Valūta Kvanza (AOA)
Laika josla WAT (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) nav (UTC+1)
Interneta domēns .ao
ISO 3166-1 kods 024 / AGO / AO
Tālsarunu kods +244

Angola (portugāļu: Angola, izrunā: [ɐ̃ˈɡɔla]), oficiāli Angolas Republika (República de Angola), ir valsts Āfrikas dienvidos. Robežojas ar Namībiju uz dienvidiem, ar Kongo Demokrātisko Republiku uz ziemeļiem un ar Zambiju uz austrumiem, bet rietumos to apskalo Atlantijas okeāns. Lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Luanda.

Angola ir viena no Āfrikas Savienības un Portugāļu valodas valstu sadraudzības dalībvalstīm.

No 1575. - 1975. gadam Angola bija Portugāles kolonija. Pēc neatkarības iegūšanas Angolā plosījās pilsoņu karš.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senākie zināmie Angolas teritorijas iedzīvotāji ir koisanu (hotentotu un bušmeņu) mednieku cilts. Pēc kāda laika tos nomainīja bantu ciltis, taču vēl šodien Angolā ir sastopamas vairākas koisanu kopienas. Mūsdienu Angolas teritorijā izveidojās vairākas bantu valstis, no kurām zināmākā ir Kongo karaliste, kura aizņēma arī mūsdienu Kongo Republikas un Kongo Demokrātiskās Republika rietumu daļu.

15. gadsimtā Angolā ieradās pirmie eiropieši. 1483. gadā savu pirmo bāzi pie Kongo upes nodibināja portugāļi. Vēlāk reģionā ieradās holandieši, kas, piedāvājot savu militāro palīdzību vietējiem, pārņēma reģiona kontroli.

17. gadsimtā portugāļi atkaroja visas zaudētās teritorijas un valdīja Angolā līdz 20. gadsimta vidum.

1975. gada 11. novembrī Angola pasludināja neatkarību no Portugāles, taču pretēji cerētajam valstī izcēlās ilgstošs pilsoņu karš, kurā katra no trim vadošajām ciltīm vēlējās ņemt virsroku. Karš beidzās tikai 2002. gadā, taču situāciju nedrošu joprojām padara nemiernieku grupas, mīnu lauki un valdības autoritārisms.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Angola atrodas Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē. Ar 1 246 620 kvadrātkilometru lielu platību Angola ir 23. lielākā valsts pasaulē pēc platības aiz Nigēras. Tā ir apmēram tāda paša lieluma kā Mali, bet ir apmēram divas reizes lielāka kā Francija vai ASV Teksasas štats.

Ģeogrāfiski valsti var iedalīt trīs reģionos – piekrastes zemienēs, kalnu rajonos un plakankalnē. Piekrastes zemienēs dominē līdzenumi un nelieli pauguri, un tie ir visvairāk piemēroti lauksaimniecībai, kaut arī šeit dominē sauss klimats. Kalnu rajonā atrodamas vairākas grēdas, kuru vidējais augstums ir ap 1500 metriem virs jūras līmeņa. Augstākais valsts punkts ir Moko kalns, kura augstums sasniedz 2400 metrus virs jūras līmeņa. Plakankalne atrodas uz austrumiem no kalnu reģiona un ir lielākais ģeogrāfiskais reģions Angolā.

Lielākā daļa Angolas upju sākas valsts centrālajos rajonos, un lielākā daļa no tām ietek Atlantijas okeānā. Divas nozīmīgākās Angolas upes ir Kuanza un Kunene.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Angolai ir divi izteikti klimatiskie periodi – sausais un lietainais. Vidējā gada gaisa temperatūra ir 20°C. No jūnija līdz septembrim valstī valda vēsā sezona, bet no oktobra līdz maijam – lietus sezona, kurai raksturīgas spēcīgas vēja brāzmas.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2014. gada tautas skaitīšanas datiem Angolā dzīvoja 24 383 301 iedzīvotājs. Angolas iedzīvotāji sastāv no trim etniskajām grupām, kuras visas runā bantu valodās. Šīs grupas ir ovimbundi, kuri ir 37% no kopējā iedzīvotāju skaita, mbundi 25% un bakongo 13%, bet 2% no kopējā iedzīvotāju skaita sastāda afrikāņu un eiropiešu pēcteči. 1% ir eiropieši, kuri pārsvarā ir portugāļi. Kopumā minoritātes veido 22% no Angolas iedzīvotājiem.

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Angolā ir vairāk kā 1000 dažādu reliģisko kopienu, kuras lielākoties saistītas ar kristietību. Apmēram puse no kopējā iedzīvotāju skaita ir katoļi, bet apmēram ceturtā daļa- protestanti. Valstī ir ievērojams tradicionālo reliģiju sekotāju skaits. Angolā ir apmēram 90 000 musulmaņu, taču, lai kāda no reliģijām iegūtu oficiālu statusu, tai ir jābūt vismaz 100 000 sekotājiem, tādēļ musulmaņi netiek oficiāli atzīti.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]