Zeļmans Abrahams Vaksmans (krievu: Зельман Абрахам Ваксман, dzimis 1888. gada 22. jūlijā, miris 1973. gada 16. augustā), zināms arī kā Selmans Abrahams Vaksmens (angļu: Selman Abraham Waksman), bija Krievijas Impērijā dzimis ebreju izcelsmes mikrobiologs un bioķīmiķis, kurš nozīmīgākos savus dzīves atklājumus veicis Amerikas Savienotajās Valstīs.
1952. gadā ieguva Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā par ilgstošiem un veiksmīgiem augsnes mikroorganismu pētīšanu, kas ļāva atklāt streptomicīnu, kas ir pirmais iedarbīgais antibiotiskais līdzeklis pret tuberkulozi. Nobela prēmijai viņš pirms tam nominēts deviņas reizes, no kurām divas reizes nominēts Nobela prēmijai ķīmijā.
|
|---|
| | 1901–1925 | |
|---|
| | 1926–1950 | |
|---|
| | 1951–1975 | |
|---|
| | 1976–2000 | |
|---|
| | 2001–pašlaik | |
|---|
|
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zeļmans Vaksmans.
