Pāriet uz saturu

Antiutopija

Vikipēdijas lapa

Antiutopija jeb distopija (grieķu: δυσ + τόπος — 'nav laba vieta') ir literatūras, mākslas un filozofijas koncepts, kas attēlo sabiedrību, kurā pastāv galēji negatīvi, bieži vien totalitāri vai represīvi apstākļi. Tā ir pretstats utopijai, kas attēlo ideālu pasauli. Antiutopijās bieži tiek parādītas autoritāras valdības, tehnoloģiju nekontrolēta attīstība, cilvēku brīvības ierobežošana un sociālās nevienlīdzības pastiprināšanās. Šāda veida darbos tiek kritizētas esošās vai potenciālās sabiedrības tendences, brīdinot par iespējamām sekām.

Terminu "distopija" pirmo reizi 19. gadsimtā lietoja britu filozofs Džons Stjuarts Mills (John Stuart Mill), lai aprakstītu valdības politiku, kas varētu novest pie sabiedrības degradācijas. Taču literatūrā un filozofijā distopiskās idejas pastāvēja arī agrāk.

Lai gan distopijas kā atsevišķs žanrs kļuva populārs 20. gadsimtā, jau 18. un 19. gadsimtā parādījās darbi, kas atspoguļoja drūmu nākotni. Piemēram, Džonatana Svifta "Gulivera ceļojumi" (1726) daļēji kritizēja sabiedrību un tās pārvaldes mehānismus, kas ir distopijas raksturīga iezīme.

Pēc Pirmā un Otrā pasaules kara, kā arī aukstā kara laikā distopiskā literatūra kļuva īpaši populāra, jo sabiedrībā pastāvēja bailes no totalitārisma un tehnoloģiju ļaunprātīgas izmantošanas. Daži no nozīmīgākajiem darbiem:

21. gadsimtā distopija ir populāra gan literatūrā, gan kino. Tā bieži tiek saistīta ar ekoloģiskām katastrofām, tehnoloģiju attīstību un sociālām problēmām.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]