Antociāni

Vikipēdijas lapa

Antociāni jeb antocianīni ir augu pigmenti, kas piešķir augiem sarkano, zilo un violeto krāsu to struktūrās. Krāsainie antociānu pigmenti tiek tradicionāli izmantoti kā dabiskās ēdienu krāsvielas, un tiem piemīt antioksidējošās un baktericīdās īpašības. Šo pigmentu krāsu un stabilitāti ietekmē vides pH līmenis, gaisma, temperatūra un molekulu struktūra. Krizantemīns jeb cianidīna—3—glikozīds ir visbiežāk sastopamais antociāns augos.[1]

Upenes (Ribes nigrum) satur lielu daudzumu antociānu

Funkcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Antociāni ir flavonoīdu glikozīdi, kas atrodas augu vakuolās izšķīdinātā formā. Epidermā un mezofila ārējās šūnās uzkrājoties, antociāni absorbē gaismas viļņus virs 500 nm, t.i., zili zaļo un ultravioleto gaismu, novēršot fotosintēzes spēju samazināšanos (fotoinhibīciju) un pasargājot lapas no pārmērīgas gaismas.[2]

Antociānu koncentrācijas pieaugums izraisa koku lapu krāsas maiņu rudenī.[2]

Ietekme uz citiem organismiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziedu sarkanais un purpura krāsojums antociānu ietekmē pievilina apputeksnētājus. Augļu krāsainā miza piesaista dzīvniekus, kas apēd šos augļus un izplata to sēklas.[2]

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Antociānus izmanto pārtikas rūpniecībā kā dabīgas krāsvielas ar numuru E 163.[3]

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte arī pievērsusies antociānu lietošanas pārtikas rūpniecībā izpētei projekta "Smart Packaging" ietvaros, izmantojot mālus un antociānus kā vairākkārt lietojamus ēdiena derīguma termiņa indikatorus. Sensors maina krāsu no sarkanas uz zilu, parādot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.[4]

Antocianidīni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visbiežāk sastopamie antocianidīni augos.

Antocianidīni ir antociānu flavonoīdu daļas[2] jeb antociāni bez saharīdu atlikumiem. Izplatītākie antocianidīni ir cianidīns, delfinidīns, pelargonidīns, peonidīns, malvidīns un petunidīns, kas ir atrodami augļos un dārzeņos, attiecīgi, ar 50%, 12%, 12%, 12%, 7% un 7% pārsvaru:[1]

  • Cianidīns izpaužas kā sarkanīgi violetais pigments, kas ir atrodams lielā daudzumā ogās un sarkanīgos dārzeņos, kā, piemēram, sarkanajās batātēs un violetajā kukurūzā.
  • Delfinidīns ir zili sarkanais pigments, kas ir novērojams zilganajās puķēs.
  • Pelargonidīns ir sastopams kā sarkanais pigments oranžajos ziedos un sarkanajos augļos un ogās.
  • Peonidīns ir purpursarkans metilētais antocianidīns, kas ir atrodams ogās, vīnā un pašās vīnogās.
  • Malvidīns piešķir purpura krāsu zilganajās puķēs, īpaši Torenia ģints hibrīdam Summer Wave Blue, kā arī tumši sarkano nokrāsu vīnā.
  • Petunidīns ir tumši sarkans vai violets pigments, kas labi šķīst ūdenī un ir sastopams upenēs un violetajos ziedos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Khoo, Hock Eng; Azlan, Azrina; Tang, Sou Teng; Lim, See Meng (2017-01). "Anthocyanidins and anthocyanins: colored pigments as food, pharmaceutical ingredients, and the potential health benefits" (en). Food & Nutrition Research 61 (1): 1361779. doi:10.1080/16546628.2017.1361779. ISSN 1654-6628. PMC PMC5613902. PMID 28970777.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Ģ. Ieviņš. Augu fizioloģija. Funkcijas un mijiedarbība ar vidi. Rīga : Latvijas Universitāte, 2016. 161. lpp. ISBN 9789934180910.
  3. EFSA Panel on Food Additives and Nutrient Sources added to Food (ANS) (2013-04). "Scientific Opinion on the re‐evaluation of anthocyanins (E 163) as a food additive". EFSA Journal 11 (4). doi:10.2903/j.efsa.2013.3145.
  4. A. Asere. «Sensors ziņo par pārtikas svaigumu». Dienas Bizness, 2020. gada 2. septembris. Skatīts: 2023. gada 10. augusts.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]