Flavonoīdi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Flavona struktūrformula

Flavonoīdi ir apjomīga (ar daudzām apakšklasēm)[1] augu polifenolu klase. Flavonoīdi organismā sintezējas no šikīmskābes, pirovīnogskābes, malonskābes. No tiem vairāki atrodas šūnās savienojumā ar cukuriem (glikozīdu veidā). Flavonoīdu vairākums ir pigmenti, kas veido nokrāsu dažādiem augu organismiem; antociāni dod sarkanu, zilu, violetu un to toņu nokrāsu; flavoni, auroni, halkoni dod dzeltenu un oranžu nokrāsu. Citi flavonoīdi (katehīni, leikoantociāni) ir kondensēto miecvielu prekursori.[2]

Dažiem flavonoīdiem piemīt vitamīnu aktivitāte, piemēram rutīnam jeb P vitamīnam; antiseptiska darbība. Tie tiek izmantoti farmaceitiskā nozarē, kā arī ražojot krāsvielas, barības antioksidantus.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.partikasdb.lv/veseliga-uztura-forums/biologiski-aktivas-vielas/bilogiski-aktivas-vielas/flavonoidi/
  2. 2,0 2,1 Белошапкин С. П., Гончарова Н. Г., Гриценко В. В., Захваткин Ю. А., Исаичев В. В., Исаичев С. В., Кручина С. Н, Пономарева М. С, Попов С. Я, Соломатин В. М., Торянская Н. К., Третьяков Н. Н. Словарь-справочник энтомолога / Сост. Ю. А. Захваткин, В. В. Исаичев. — Москва: Нива России, 1992. — 334 с. — ISBN 5-260-00498-1.