Apkakles sīgas
| Apkakles sīgas Chlamydotis (Lesson, 1839) | |
|---|---|
 Apkakles sīga (Chlamydotis macqueenii) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Sīgveidīgie (Otidiformes) |
| Dzimta | Sīgu dzimta (Otididae) |
| Ģints | Apkakles sīgas (Chlamydotis) |
| Izplatība | |
 Apkakles sīgas ligzdošanas areāls
Apkakles sīgas ziemošanas areāls
Sahāras sīgas izplatības areāls | |
 Apkakles sīgas Vikikrātuvē | |
Apkakles sīgas (Chlamydotis) ir sīgu dzimtas (Otididae) liela auguma putnu ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1]
Nesenā pagātnē abas sugas tika klasificētas kā viena suga — apkakles sīga (Chlamydotis undulata).[2] Ģenētiskie pētījumi liecina, ka tās viena no otras nodalījušās pirms apmēram 0,9 miljoniem gadu.[3]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_(14749580602).jpg)
Apkakles sīga (Chlamydotis macqueenii) sastopama Āzijā, reģionā starp Kaspijas jūru un Gobi tuksnesi, bet Sahāras sīga (Chlamydotis undulata) Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.[1] Apkakles sīgas tālāk ziemeļos dzīvojošās populācijas ir gājputni, pārējās ir nometnieki. Migrējošo populāciju putni bieži mēdz ieklejot kaimiņreģionos, Eiropu ieskaitot.
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā varētu būt iespējams novērot vienu apkakles sīgu ģints sugu — apkakles sīgu (Chlamydotis macqueenii).[2][4] Tomēr vienīgo reizi tā novērota 1880. gadā.[2]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apkakles sīgas ir vidēji lielas, slaidas sīgas ar garu kaklu, garām kājām un ligzdošanas laikā ar krāšņu apkakli un cekulu. Tēviņi ir lielāki nekā mātītes. Lielākā un gaišākā no abām sugām ir apkakles sīga. Tēviņa ķermeņa garums ir 65—75 cm, svars 1,8—3,2 kg, mātītes ķermeņa garums 55—65 cm, svars 1,2—1,7 kg, spārnu plētums abiem dzimumiem 135—170 cm.[5][6]
Atšķirībā no citām sīgām abām sugām ir vāji izteikts dzimumu dimorfisms, īpaši apspalvojumā. Tas ir gaišs, smilšu brūns ar tumšāk brūnu raibumojumu mugurpusē. Apakšpuse balta. Uz gaiši pelēkā kakla sāniem garāku spalvu melna garensvītra. Lidojumā uz smilšu brūnajiem spārniem var redzēt melnbaltu rakstu. Pamanāmākā atšķirība abām sugām ir starp tēviņu melnbaltajām apkaklēm: Sahāras sīgai melnās apkakles daļu veido melnas spalvas, bet apkakles sīgai melnbaltas. Arī cekuls abām sugām ir atšķirīgā krāsā: Sahāras sīgai balts, apakakles sīgai melnbalts. Mātītes cekuls un kakla spalvas ir īsākas.[6][7]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Abas sugas ligzdo tuksnešainos reģionos vai citās līdzīgās, atklātās un smilšainās, vietās. Kā visas siģas arī apkakles sīgas ir ļoti uzmanīgas un nervozas, un necieš cilvēka klātbūtni. Līdz ar pārmērīgu un neapdomīgu medību politiku, cilvēku darbības ietekmētām vides izmaiņām pēdējos gados abu sugu populācijas ir ļoti samazinājušās.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Apkakles sīgu ģints (Chlamydotis)[1]
- Apkakles sīga (Chlamydotis macqueenii)
- Sahāras sīga (Chlamydotis undulata)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 World Bird List: Bustards, mesites, Kagu, seriemas, flufftails & finfoots
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Ornitofaunistika:Apkakles sīga Chlamydotis macqueenii». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2018. gada 21. janvārī.
- ↑ Korrida, Amal; Schweizer, Manuel (2014). "Diversification across the Palaearctic desert belt throughout the Pleistocene: phylogeographic history of the Houbara–Macqueen's bustard complex (Otididae: Chlamydotis) as revealed by mitochondrial DNA". Journal of Zoological Systematics and Evolutionary Research. 52 (1): 65–74. doi:10.1111/jzs.12036.
- ↑ Latvijas Daba: Sīgu dzimta
- ↑ Alive: Asian Houbara (Chlamydotis macqueenii)
- ↑ 6,0 6,1 Propagation Of The Houbara Busta[novecojusi saite]
- ↑ «Macqueen's Bustard | Жек дуадақ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. janvārī. Skatīts: 2018. gada 26. janvārī.