Aršīna
Aršīna (krievu: аршин), arī solis (krievu: шаг) ir sena krievu garuma mērvienība, kas atbilda 28 collām, 16 veršokiem un 1,5 lokotiem ("elkoņiem"). Trīs aršīnas līdzinājās vienai asij. Metriskajā sistēmā viena aršīna atbilst 0,7112 metriem (71,12 cm), 1 kvadrātaršīna = 0,5058 m2, 1 kubikaršīna = 0,3597 m3.[1][2] Tika lietota arī pusaršīna un ceturtdaļa aršīnas (krievu: четверть).[3]
Par aršīnu sauc arī šāda garuma mērīšanas lineālu vai citu aršīnas nomērīšanai izmantojamu priekšmetu.[4] Uz šāda aršīnas parasti bija iedaļas ar veršokiem. Par aršīnieku (krievu: аршинник) tika saukts tirgonis, kurš savu preci (parasti audeklu) mērīja ar aršīnu.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aršīna tiek pieminēta senkrievu avotos kopš 16. gadsimta.[1] Termina precīza izcelsme nav zināma, taču turku valodā ir analoģiska vēsturiska garuma mērvienība "aršims" jeb "roka", kas vienāda ar 70,9 cm. Ir arī versijas par aizguvumu no persiešu vai pat latīņu valodas. 16. gadsimta beigās vēl nebija stingri fiksēta aršīnas garuma, un katrs tirgonis varēja lietot savu mēru, no kā nācis krievu teiciens "mērīt ar savu aršīnu". Vēlāk 17. gadsimtā cars Aleksejs Mihailovičs ieviesa valsts standartizētu mērāmo aršīnu no dzelzs, kuru piespieda pirkt visus tirgoņus par stipri paaugstinātu cenu. Vēlākajā daiļliteratūrā ir apgalvojumi, ka tam bijusi liela nozīme pirmajā dumpī pret viņu, tomēr vēsturiska apstiprinājuma tam trūkst.[5] Vēsturiski aršīnas standarts, pēc dažādiem avotiem, bijis starp 68,6 un 71,8 cm.
Cars Pēteris I, pielāgojot Krievijas mēru sistēmu angļu pēdām,[3] pielīdzināja aršīnu 28 collām (71,12 cm), un šis garums turpmāk saglabājās. (Pastāv gan arī viedoklis, ka cars to nav darījis, jo konkrēts dokuments par to tā arī nav atrasts.)[6] 1899. gadā Krievijas Impērijā aršīna tika oficiāli pasludināta par galveno garuma mēru un saglabāja šo statusu līdz metriskās sistēmas ieviešanai.[1] Krievijas PSFR pāreja uz jauno sistēmu tika uzsākta 1918. gadā, jaunajos mērījumos sākot lietot metrus un kilometrus. Latvijā pāreja uz metrisko sistēmu tika pabeigta 1924. gadā.
Citās zemēs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sava aršīna bijusi Ļvivā (Lembergā), kur 19. gadsimtā 12 Ļvivas aršīnas līdzinājušās 13 Krievijas aršīnām. Līdzīgi, analoģiski turku variantam, saukta persiešu garuma mērvienība, kuras garums bijis 80,1 cm.[5]
Krievijas Impērijas laika mērvienības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Mērvienības garums | pirkstos | veršokos | pēdās | aršīnās | asīs | verstīs | metriskajā sistēmā |
| 1 pirksts (colla) | 1 | 2,54 cm | |||||
| 1 veršoks | 1,75 | 1 | 4,445 cm | ||||
| 1 pēda | 12 | 6,875 | 1 | 30,48 cm | |||
| 1 aršīna | 28 | 16 | 2.333 | 1 | 71,12 cm | ||
| 1 ass | 84 | 48 | 7 | 3 | 1 | 2,1336 m | |
| 1 versts | 42 000 | 24 000 | 3500 | 1500 | 500 | 1 | 1066,8 m |
Folklora
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ap garuma mēru Krievijā izveidojās savi ticējumi, tādi kā "aršīnu nedrīkst uz gultas nolikt, jo tad mājā mironis būšot".[7]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Аршин // Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона : в 86 т. — СПб., 1890—1907.
- ↑ «Старые русские меры.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 11. martā. Skatīts: 2012. gada 22. septembrī.
- ↑ 3,0 3,1 Меры длины
- ↑ Latviešu literārās valodas vārdnīca
- ↑ 5,0 5,1 Энциклопедическій лексиконъ
- ↑ Белобров В.А., Роль Петра I в развитии русской системы мер длины
- ↑ В.И. Даль. Пословицы русского народа
| ||||||||||||||||||||||