Aras

Aras Ara (Lacépède, 1799)
Zaļsarkanā ara un zildzeltenā ara
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Papagaiļveidīgie (Psittaciformes)
Dzimta	Papagaiļu dzimta (Psittacidae)
Apakšdzimta	Neotropikas papagaiļi (Arinae)
Ģints	Aras (Ara)
Aras Vikikrātuvē

Aras (Ara) ir papagaiļveidīgo kārtas ģints, kas apvieno astoņas dzīvas un vismaz vienu izmirušu sugu.

Izskats

Aras ir vieni no lielākajiem papagaiļiem (46 — 95 cm) ar spilgtu un krāšņu apspalvojumu, garu ķīļveida asti un varenu, izteikti izliektu knābi. Atkarībā no sugas, apspalvojumā dominē ugunssarkanas, spilgti zilas, dzeltenas un zaļas krāsas. To košo krāsu dēļ atsevišķu sugu astes un spārnu spalvas indiāņi izmantoja par rotājumu. Galvas sāni un laukumi ap acīm bez spalvām.

Izplatība

Aru areāls plešas no Meksikas līdz Argentīnai. Lielākā sugu daudzveidība Amazones baseinā. Apdzīvo mitros tropu mežu, arī savannas, krūmājus un kaktusiem apaugušus apvidus. Lieli koki visām sugām nepieciešami gan barības sameklēšanai, gan ligzdu ierīkošanai dobumos perēšanas sezonā.

Dabiskos apstākļos pulcējas baros, kuri barības meklējumos spēj veikt sezonālas migrācijas. Pārus var veidot uz daudziem gadiem.

Barība

Kā lielākā daļa papagaiļu, aras pārtiek no dažādam sēklām, riekstiem un augļiem.

Turēšana

Piejaucētas aras dzīvoja indiāņu ciematos vēl pirms eiropiešu kolonizācijas. Aras ir apskatāmas gandrīz visos pasaules zoodārzos. Tās labi jūtas nebrīvē, un piemērotos apstākļos var nodzīvot vairākus gadu desmitus.

Sugas

Ģintij pieder astoņas dzīvas sugas un virkne pasugu. Papagaiļiem bija liela nozīme Karību salu kultūrā gan eiropiešu kolonizācijas laikā, gan ilgi pirms viņu ierašanās. Aras bija viena no dāvanām, kuras indiāņi piedāvāja Kristoforam Kolumbam. Tāpēc ir grūti noteikt, vai izzudušās Karību salu populācijas pārstāvēja atsevišķas sugas, vai no kontinentālās daļas atvestus un savvaļā izbēgušus putnus. Kubas ara zināma no ādiņām, kas saglabājušās muzejos.

Aru sugas

Sugas nosaukums	Attēls	Apraksts	Izplatība
Sarkanā ara (Ara macao)		81 - 96 cm. Lielākoties sarkans. Spārni sarkani, dzelteni un zili, vaigi balti.	No Meksikas līdz Kolumbijai, kā arī Amazones baseins.
Zildzeltenā ara (Ara ararauna)		80 - 90 cm. Augšējā daļa spilgti zila. Krūtis, kakls, pavēdere, astes spalvas dzeltenas, vaigi balti, piere zaļa.	Panama, Kolumbija līdz dienvidaustrumu Brazīlijai.
Zilkakla ara (Ara glaucogularis)		75 - 85 cm. Augšējā daļa un rīkle zila. Krūtis, pavēdere, lidspalvu apakšējā daļa oranži dzelteni.	Ziemeļu Bolīvija.
Zaļspārnu ara (Ara chloropterus)		80 - 90 cm. Lielākoties tumši sarkans. Spārni zaļgani un zili, vaigi balti.	No Kolumbijas caur ziemeļu Paragvajai.
Lielā zaļā ara (Ara ambiguus)		85 - 90 cm. Lielākoties zaļš. Tumši sarkana piere un daļēji zili spārni.	No Hondurasas Centrālamerikā līdz Ekvadorai.
Mazā zaļā ara (Ara militaris)		70 cm. Lielākoties zaļš. Tumši sarkana piere un daļēji zili spārni.	Savstarpēji nesaistītas populācijas Meksikā; Peru, Kolumbijā, Ekvadorā un Venecuēlā; Bolīvijā un Argentīnā.
Sarkanpieres ara (Ara rubrogenys)			Dienvidu Bolīvija.
Brūnpieres ara jeb kastaņpieres ara (Ara severa)			Panama, Kolumbijas un Ekvadoras Klusā okeāna piekraste, Amazones baseins.
Kubas sarkanā ara (Ara tricolor); izmira ap 1864			Apdzīvoja Kubu