Argolidas līcis
Argolidas līcis, arī Argoliks (grieķu: Αργολικός κόλπος), ir Egejas jūras līcis starp Argolīdas pussalu un Arkādijas un Lakonijas austrumu piekrasti. Šis ir lielākais no trim lielajiem līčiem, kas veido Peloponēsas dienvidu piekrasti. Kopā ar Saroniku un Argolīdas dienvidu piekrasti veido tā saucamo Argosaronisko reģionu. Līcī ietek Inahosas un Tanosas upes.
Argolidas līča piekrastei raksturīgi stāvi, klinšaini krasti dienvidu Arkādijā un lēzeni krasti līča ziemeļu daļā, kas tālāk pāriet Argosas līdzenumā. Argolidas līča piekrastes nozīmīgākās pilsētas ir Nauplija, Astrosa, Tira, Tolona, Portoheliona, Leonidiona un Nea Kiosa. Līcī ir vairākas nelielas salas, lielākās no tām ir Ipsili, Platija un Romvi. Visas trīs salas atrodas netālu no Argolīdas krastiem. Pie Argolidas līča izejas atrodas Speces sala, kas ir lielāka par iepriekšējām.
Argolidas līcis bija Grieķijas aizvēsturiskās kultūras centrs,[1] un tās piekrastē atradās vienas no nozīmīgākajām senās Grieķijas apdzīvotajām vietām: Lerna, Asine un Franhti.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ S.E. Iakovidis, Mycenae-Epidaurus, Ekdotike Athenon S.A., Athens, 2009. g., 12. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Argolidas līcis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
 | Šis ar Grieķiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |