Asine

Asine
Ἀσίνη
Hellēnisma perioda mūra fragments.
Asine
Atrašanās vieta	Argolīda, Grieķija
Koordinātas	37°31′38″N 22°52′27″E
Veids	Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras	Grieķu, romiešu, bizantiešu, venēciešu
Piezīmes
Stāvoklis	Drupas
Publiska piekļuve	Brīva piekļuve

Asine (sengr. Ἀσίνη) ir sena pilsēta augstā kraujā Argolīdas līča ziemeļu piekrastē, Grieķijā. Atrodas mazāk par kilometru uz austrumiem no Tolo ciemata (10 km uz dienvidaustrumiem no Nauplijas). Līdz mūsdienām ir saglabājušās dažādu laika periodu drupas, no bronzas laikmeta līdz viduslaikiem.

Pirmās apmetnes pilsētas apkārtnē ir attiecināmas uz 2600—1900 gadiem pr. Kr. Pilsētu piemin sengrieķu autori Strabons un Pausanijs, aprakstot Peloponēsu. Pēc Pausanija teiktā, senie Asines iedzīvotāji sevi saukuši par driopiem, jo uzskatījuši, ka ir cēlušies no Driopa (pēc viņu domām, Apollona dēla). Iepriekš tie dzīvojuši netālu no Parnasa, taču, kad bija zaudējuši cīņu ar Hēraklu, pārcēlušies ar kuģiem uz Peloponēsu un vērsušies pēc palīdzības pie valdnieka Euristeja. Viņš, neieredzēdams Hēraklu, devis tiem iespēju dzīvot Asinē Argolidā.

Mikēnu uzplaukuma laikā Asine bija ostas pilsēta. Šī perioda kameru kapeņu kapi, kas tika atrasti Barbuna paugura austrumu nogāzē, liecina, ka šeit tika apglabāti augstas kārtas pārstāvji.

Pausanijs un Strabons atsaucas uz Asines pieminēšanu Iliādā, pilsētu sarakstā, kas deva kuģus Trojas karam.

“

Ajants no mazās Salamīnas nāca ar divpadsmit kuģiem. Nolika savējos viņš, kur Atēnu falangas stājās. Tie vēl, kam mitekļi Argā un Tirintas stiprajos mūros Un kam Hermiones ostā, ap Asines dziļajiem līčiem .. Homērs. “Iliāda”, 2.559 (A. Ģiezena tulk.)

”

8. gadsimta pr. Kr. sākumā Asine pievienojās spartiešu valdnieka Nikandra karagājienam uz Argolidu. Kopā ar to viņi izpostīja Argosas zemes. Pēc tam, kad spartieši atgriezās mājās, argosieši kopā ar savu valdnieku Eratu aplenca Asini. Asines iedzīvotāji vīrišķīgi aizstāvējās, taču tad, kad argosieši ieņēma cietokšņa mūri, tie iesēdināja sievas un bērnus kuģos un pameta pilsētu, dodoties spartiešu zemju virzienā.

Spartieši piešķīra izraidītajiem dzīvošanai zemi Mesēnijā. Tur tika dibināta jauna pilsēta ar tādu pašu nosaukumu — Asine (mūsdienās Koroni).

Taču argosieši, izpostot līdz pamatiem Asini un viņu zemes pievienojot savējai, atstāja neskartu vienīgi Apollona pītiju templi. Pamestā pilsēta stāvēja tukša apmēram 400 gadus (līdz 300. gadam pr. Kr.). Hellēniskajā periodā pilsēta atkal tika apdzīvota un sasniedza ziedu laikus.

2. gadsimta otrajā pusē pilsētu atkal pameta tās iedzīvotāji, atstājot drupas, starp kurām redzams saglabājies Apollona templis, par ko liecina Pausanijs.

Nocietinājumus apkārt pilsētai uzcēla bizantieši 6.—7. gadsimtā un venēcieši (1690.—1715. gadā).

Izrakumi

1922.–1930. gadā Zviedrijas Arheolģijas institūts veica pirmos izrakumus pilsētas teritorijā. Pie hellēnisma perioda atradumiem pieskaita namu paliekas, olīvu spiedes, kas atrastas gan akropolē (augšējā pilsētā), gan pilsētas apakšējā daļā. No romiešu laikiem ir palikušas termas apakšējā pilsētā (5.—7. gadsimts).

Asine mūsdienu literatūrā

Asines pilsētai un tās valdniekam ir veltīts viens no pazīstamākajiem grieķu dzejnieka Jorga Seferisa dzejoļiem "Asines valdnieks".