Arlas karaliste

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Arlas karaliste ap 1000. gadu

Arlas karaliste, zināma arī kā Burgundijas Otrā karaliste, pastāvēja no 933. līdz 1380. gadam. Viduslaiku valsts, kas sākotnēji atradās Svētās Romas impērijas sastāvā, vēlāk kļūstot par Francijas karalistes daļu.

Izveidota 933. gadā, kad Rūdolfs II (valdīja no 912. līdz 937.g.), mūsdienu Šveices, Savojas un Franškontē valdnieks teritoriju valdnieks, ieguva arī Provansu, un par savu galvaspilsētu izvēlējās Arlu. Viņa mazdēlam Rūdolfam III (valdīja no 993. līdz 1032.g.) nebija pēcnācēju un viņš izvēlējās valsti atstāt savam radiniekam, Svētās Romas impērijas imperatoram Heinriham II, kurš nomira jau 1024. gadā. Rūdolfs III nomira, nenosaucot jaunu mantinieku, tāpēc imperators Konrāds II izvirzīja pretenzijas uz Arlas karalisti un 1033. gadā to iekaroja. Vietējie augstmaņi labprāt akceptēja attālā imperatora varu tā vietā, lai pakļautos Šampaņas Odo II, kura tiesības uz Arlu bija daudz spēcīgākas. Konrāds II tika ievēlēts par Arlas karali un 1034. gadā kronēts Ženēvā. 1039. gadā Konrāds II par Arlas karali iecēla savu dēlu Heinrihu III, taču parasti karalisti pārvalda kāds iecelts augstmanis. 1193. gadā, redzot, ka Francijas karalis Filips II Augusts apdraud Arlu, imperators Heinrihs IV par Arlas karali iecēla Anglijas karali Ričardu I, kurš gan mira, pirms vēl tika kronēts.[1]

1378. gadā imperators Kārlis IV Luksemburgs par Arlas valdnieku iecēla Francijas troņmantinieku Šarlu, kuram kāpjot Francijas tronī kā Šarlam VI, Arlas karaliste kļuva par Francijas karalistes sastāvdaļu.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]