Svētās Romas impērijas imperators

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Svētās Romas impērija imperatora kronis Vīnes dārgumu glabātuvē (Schatzkammer Wien, 10. gadsimta otrā puse)
Kārlis I Lielais (A. Dīrera glezna, 1512)
Svētās Romas impērijas ķeizaru troņa sānskats Āhenes Doma katedrālē, kurā no apmēram 890. līdz 1531. gadam tika kronēts 31 imperators

Svētās Romas impērijas imperators, arī Ķeizars (latīņu: Imperatores Romani Sacri, vācu: Römisch-deutscher Kaiser, no vārda "cēzars") bija tituls, kuru no 1157. gada lietoja Svētās Romas impērijas valdnieki. Pirmais Eiropas rietumu daļas Romas imperators (latīņu: Imperator Romanorum) pēc Rietumromas impērijas sabrukuma bija 800. gadā kronētais Kārlis Lielais. Viņa mantinieku laikā imperatora tituls zaudēja nozīmi un kļuva par Itālijas karaļa pretendentu cīņu objektu. 962. gadā Otons I Romā tiek kronēts par imperatoru un sākas Svētās Romas impērija. Pirmos gadsimtus imperatoru kronēšana notika Romā, ja dažādu iemeslu dēļ tas nebija iespējams, impērijas valdnieks valdīja kā Romiešu karalis. Dažreiz no ievēlēšanas par Romiešu karali līdz kronēšanai par imperatoru pagāja vairāki gadi. Habsburgu dinastijas imperatori tika kronēti impērijas zemēs, nedodoties uz Romu.

Uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karolingu dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 800.-814. Kārlis Lielais (latīņu: Carolus Magnus, franču: Charlemagne, vācu: Karl der Große)
  • 813.-840. Luijs Dievbījīgais (latīņu: Ludovicus Pius, franču: Louis le Pieux, vācu: Ludwig der Fromme), no 813. gada Kārļa Lielā līdzvaldnieks, pēc 814. vienīgais imperators.
  • 817.-855. Lotārs I (latīņu: Lotharius I, franču: Lothaire Ier, vācu: Lothar I) — Luija Dievbījīgā līdzvaldnieks līdz 840. gadam, līdz 844. vienīgais imperators.
  • 844.-875. Ludviķis II (latīņu: Ludovicus II) — no 844. līdz 855. gadam Lotāra I līdzvaldnieks, vēlāk vienīgais imperators.
  • 875.-877. Kārlis II Plikgalvis (latīņu: Carolus II, dictus Calvus, franču: Charles II le Chauve)
  • 881.-888. Kārlis III Resnais (latīņu:Carolus III, saepius Carolus Crassus, vācu: Karl III., der Dicke)

Karolingu pēcteči[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sadaloties Karolingu impērijai, par Itāliju un imperatora kroni sāka cīnīties attāli Karolingu asinsradinieki.

Otonu dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saliešu dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zuplinburgu dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hohenštaufenu dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hohenštaufenu un Velfu dinastijas cīņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1198.-1209. gadam par Vācijas karaļa un imperatora troni cīnās Frīdriha I Barbarosas dēls Švābijas Filips un Saksijas hercoga Heinriha Lauvas dēls Otons IV pēc kura sakāves par imperatoru kļūst Frīdrihs II.

Bezvaras laiks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laiks, kad par varu impērijas zemēs cīnās vairāki pretendenti.

Nekronētie imperatori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vāju, no kūrfirstiem atkarīgu valdnieku posms.

Luksemburgu dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vitelsbahu dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Luksemburgu dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nekronētie imperatori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Luksemburgu dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nekronētie imperatori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Habsburgu dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vitelsbahu dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lotaringas dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Habsburgu-Lotaringas dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slavenāko Svētās Romas imperatoru attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]