Kārlis IV Luksemburgs

Kārlis IV Karel IV. (čehu) Karl IV. (vācu)
Kārlis IV
Vācijas karalis
Amatā 1346. gada 11. jūlijā — 1378. gada 29. novembrī (kronēts 1346. gada 26. novembrī Bonnā)
Priekštecis	Ludvigs Bavārietis
Pēctecis	Vāclavs Luksemburgs
Bohēmijas karalis, Luksemburgas grāfs
Amatā 1346. gada 26. augustā — 1378. gada 29. novembrī (kronēts 1347. gada 2. septembrī Prāgā)
Priekštecis	Jans Aklais
Pēctecis	Vāclavs Luksemburgs
Itālijas karalis
Amatā 1355. gada 6. janvārī — 1378. gada 29. novembrī (kronēts 1355. gada 6. janvārī Milānā)
Priekštecis	Ludvigs Bavārietis
Pēctecis	Sigismunds Luksemburgs
Svētās Romas impērijas imperators
Amatā 1355. gada 5. aprīlī — 1378. gada 29. novembrī (kronēts 1355. gada 5. aprīlī Romā)
Priekštecis	Ludvigs Bavārietis
Pēctecis	Sigismunds Luksemburgs
Dzimšanas dati	1316. gada 14. maijā Prāga, Bohēmijas karaliste (tagad Čehija)
Miršanas dati	1378. gada 29. novembrī Prāga, Bohēmijas karaliste (tagad Čehija)
Apglabāts	Sv. Vita katedrāle, Prāga, Čehija
Dinastija	Luksemburgi
Tēvs	Jans Aklais
Māte	Bohēmijas Elizabete, Pršemislīdu dinastija
Dzīvesbiedrs(-e)	Blanka Valuā, Valuā dinastija Bavārijas Anna, Vitelbahu dinastija Šveidnicas Anna, Pjastu dinastija Pomerānijas Elizabete, Grifinu dinastija
Bērni	13 bērni, to skaitā Vāclavs Luksemburgs, Bohēmijas Anne, Sigismunds Luksemburgs
Reliģija	katolisms

Kārlis IV (čehu: Karel IV., vācu: Karl IV., latīņu: Carolus IV; dzimis 1316. gada 14. maijā, miris 1378. gada 29. novembrī) bija Luksemburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1355. gada līdz savai nāvei. Bija arī Bohēmijas, Vācijas un Itālijas karalis. Kārļa IV laikā par vienu no lielākajām pilsētām Eiropā izvirzījās imperatora dzimtā Prāga. Kārļa valdīšana tiek uzskatīta par viduslaiku Bohēmijas "zelta laikmetu".

Kārlis IV tēvs bija Bohēmijas karalis Jans Aklais, kurš 1346. gada 26. augustā krita Kresī kaujā (pats Kārlis kaujā tika ievainots). Piedzimstot Kārlim tika dots vārds Vāclavs (čehu: Václav), tomēr tas tika nomainīts konfirmācijā, kad Kārlis uzturējās Francijā, sava tēvoča Šarla IV galmā. Francijā ieguva labu izglītību un dzīves laikā brīvi runāja piecās (latīņu, čehu, franču, vācu un itāļu) valodās. Sakarā ar biežo tēva prombūtni, no 1333. gada faktiski valdīja Bohēmijā.

Ar pāvesta Klementa VI atbalstu tika ievēlēts par imperatoru pret imperatoru Ludvigu IV. Iesākumā Kārlim bija ļoti vājas pozīcijas pret ietekmīgo Ludvigu, tomēr 1347. gadā Ludvigs mira, un Kārlis IV kļuva par vienīgo pretendentu uz impērijas troni. 1356. gadā izdeva Zelta bullu, kura noteica impērijas struktūru līdz tās beigām 1806. gadā.

Kārļa vārdā ir nosaukta viņa 1347. gadā dibinātā Kārļa Universitāte Prāgā - vecākā Centrāleiropā, kā arī Kārļa tilts un Kārļa laukums Prāgā. Kārļa IV laikā tika uzcelta liela daļa no Sv. Vita katedrāles un Prāgas pils.

Literatūra

Latviski

• Františeks Kožīks, Čehijas karaļa un Romas ķeizara Kārļa IV dzīves un valdīšanas hronika, Liesma, 1987, No čehu val. tulk. Jānis Krastiņš

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārlis IV Luksemburgs.
• Monogrāfija par Kārli IV - "Prokop Lupáč z Hlaváčova: Historia o císaři Karlovi, toho jména Čtvrtém, králi Českém", 1848 (čehiski)

Luksemburgu dzimtas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Ludvigs Bavārietis	Vācijas karalis 1346—1378	Pēctecis: Vāclavs Luksemburgs
Priekštecis: Jans Aklais	Bohēmijas karalis un Luksemburgas grāfs 1346—1378	Pēctecis: Vāclavs Luksemburgs
Priekštecis: Ludvigs Bavārietis	Svētās Romas impērijas imperators un Itālijas karalis 1355—1378	Pēctecis: Sigismunds Luksemburgs