Kārlis IV Luksemburgs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kārlis IV
Karel IV. (čehu)
Karl IV. (vācu)
Charles IV-John Ocko votive picture-fragment.jpg
Kārlis IV
Romiešu karalis
Amatā
1346. gada 11. jūlijā — 1378. gada 29. novembrī
(kronēts 1346. gada 26. novembrī Bonnā)
Priekštecis Ludvigs Bavārietis
Pēctecis Vāclavs Luksemburgs
Bohēmijas karalis, Luksemburgas grāfs
Amatā
1346. gada 26. augustā — 1378. gada 29. novembrī
(kronēts 1347. gada 2. septembrī Prāgā)
Priekštecis Jans Aklais
Pēctecis Vāclavs Luksemburgs
Itālijas karalis
Amatā
1355. gada 6. janvārī — 1378. gada 29. novembrī
(kronēts 1355. gada 6. janvārī Milānā)
Priekštecis Ludvigs Bavārietis
Pēctecis Sigismunds Luksemburgs
Svētās Romas impērijas imperators
Amatā
1355. gada 5. aprīlī — 1378. gada 29. novembrī
(kronēts 1355. gada 5. aprīlī Romā)
Priekštecis Ludvigs Bavārietis
Pēctecis Sigismunds Luksemburgs

Dzimšanas dati 1316. gada 14. maijā
Prāga, Bohēmijas karaliste
(tagad Karogs: Čehija Čehija)
Miršanas dati 1378. gada 29. novembrī
Prāga, Bohēmijas karaliste
(tagad Karogs: Čehija Čehija)
Apglabāts Sv. Vita katedrāle, Prāga, Karogs: Čehija Čehija
Dinastija Luksemburgu dinastija
Tēvs Jans Aklais
Māte Bohēmijas Elizabete, Pršemislīdu dinastija
Dzīvesbiedrs(-e) Blanka Valuā, Valuā dinastija
Bavārijas Anna, Vitelbahu dinastija
Šveidnicas Anna, Pjastu dinastija
Pomerānijas Elizabete, Grifinu dinastija
Bērni 13 bērni, to skaitā Vāclavs Luksemburgs, Bohēmijas Anne, Sigismunds Luksemburgs
Reliģija katolisms

Kārlis IV (čehu: Karel IV., vācu: Karl IV., latīņu: Carolus IV; dzimis 1316. gada 14. maijā, miris 1378. gada 29. novembrī) bija Luksemburgu dinastijas Bohēmijas, Vācijas un Itālijas karalis, Svētās Romas impērijas ķeizars no 1355. gada līdz savai nāvei. Kārļa valdīšana tiek uzskatīta par viduslaiku Bohēmijas karalistes "zelta laikmetu", tās galvaspilsēta Prāga kļuva par vienu no lielākajām pilsētām Eiropā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bohēmijas karaļa zemes Kārļa IV valdīšanas laikā.

Dzimis 1312. gadā Bohēmijas karaļa Jāņa Luksemburga ģimenē, piedzimstot viņam deva Vāclava (čehu: Václav) vārdu, jaunībā viņš uzturējās sava tēvoča Šarla IV galmā Francijā, tāpēc iesvētībās (konfirmācijā) viņam deva Kārļa vārdu. Ieguvis labu izglītību, brīvi runāja piecās (latīņu, čehu, franču, vācu un itāļu) valodās. Sakarā ar biežo tēva prombūtni, no 1333. gada faktiski valdīja Bohēmijā. 1346. gada 11. jūlijā Kārli Luksemburgu ievēlēja par Romiešu karali, par viņu balsoja trīs garīdzniecību pārstāvošie kūrfirsti, Bohēmijas karalis un Saksijas hercogs, diviem Vitelsbahu kūrfirstiem nepiedaloties. Drīz pēc ievēlēšanas 1346. gada 26. augustā viņa tēvs krita Kresī kaujā, kurā Kārlis tika ievainots. Tā kā Ķelnes pilsēta turpināja atbalstīt iepriekšējo karali Ludvigu IV, jaunā karaļa kronēšanu Ķelnes arhibīskaps 26. novembrī veica Bonnā. Tūlīt pēc kronēšanas Kārlis devās uz Prāgu un pēc tam uz Tiroli. 1347. gada 11. oktobrī Ludvigs IV mira lāču medību laikā, tā atrisinot konfliktu. Vitelsbahu pārstāvji 1349. gada 30. janvārī par karali ievēlēja Tīringenes grāfu Švarcburgas Ginteru. Šajā laikā Kārlis IV jau bija nostiprinājies politiski un militāri. Viņš sakāva Ginteru un atzina Ludviga IV dēlu tiesības uz Tiroli un Brandenburgu, tā nostiprinoties tronī. 1349. gada jūlijā Kārli atkārtoti kronēja Āhenē.[1]

Pēc kronēšanas par ķeizaru Kārlis IV nesekmīgi mēģināja pārliecināt pāvestu atgriezties no Aviņonas Romā. 1356. gadā izdeva Zelta bullu, kurā centās nostiprināt karaļa ievēlēšanas kārtību, lai izvairītos no nestabilitātes. 1368. gadā, Kārlim atrodoties Itālijā, pret viņu sākās Bavārijas Vitelsbahu, Ungārijas un Polijas karaļu sazvērestība, bet ķeizaram Kārlim izdevās sakaut savus pretiniekus un panākt sava dēla Vāclava ievēlēšanu par Romiešu karali. Lai arī Kārļa paša izsludinātajā Zelta bullā bija noteikts, ka pāvestam vairs nav ietekmes uz karaļa vēlēšanām, viņš 1376. gadā lūdza pāvesta Gregora XI atbalstu Vāclava ievēlēšanai. Kārlim mirstot 1378. gada 29. novembrī, vara, kā plānots, pārgāja viņa dēla Vāclava rokās, kurš gan nekļuva par ķeizaru.[1]

Kārļa vārdā ir nosaukta viņa 1347. gadā dibinātā Kārļa Universitāte Prāgā - vecākā Centrāleiropā, kā arī Kārļa tilts un Kārļa laukums Prāgā. Kārļa IV laikā tika uzcelta liela daļa no Sv. Vita katedrāles un Prāgas pils.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviski
  • Františeks Kožīks, Čehijas karaļa un Romas ķeizara Kārļa IV dzīves un valdīšanas hronika, Liesma, 1987, No čehu val. tulk. Jānis Krastiņš

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Luksemburgu dinastijas valdnieks Arms of the Count of Luxembourg.svg
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Ludvigs Bavārietis
Romiešu karalis
13461378
Pēctecis:
Vāclavs Luksemburgs
Priekštecis:
Jans Aklais
Bohēmijas karalis un
Luksemburgas grāfs

13461378
Pēctecis:
Vāclavs Luksemburgs
Priekštecis:
Ludvigs Bavārietis
Svētās Romas impērijas ķeizars un
Itālijas karalis

13551378
Pēctecis:
Sigismunds Luksemburgs