Armēņu kvartāls

Armēņu kvartāls bez apgabala, ko Izraēla uzskata daļu no ebreju kvartāla. Patriarhātā (gaiši pelēkā krāsā) ietilpst Svētā Jēkaba katedrāle (tumši pelēkā krāsā)

Armēņu kvartāls (arābu: حارة الأرمن, Harat al-Arman; ivritā: הרובע הארמני, Ha-Rova ha-Armeni; armēņu: Հայոց թաղ) ir viena no Jeruzalemes vecpilsētas četrām daļām. Tā atrodas vecpilsētas dienvidrietumu stūrī, un nokļūt tajā var caur Ciānas vārtiem un Jaffas vārtiem. Kvartāla platība ir 0,126 km² (126 dunami), kas ir 14% no kopējās vecpilsētas platības. 2007. gadā iedzīvotāju skaits tajā bija 2424 (6,55% no vecpilsētas iedzīvotājiem). Abos kritērijos tas ir pielīdzināms ebreju kvartālam. Armēņu kvartāls no Kristīgā kvartāla ir atdalīts ar Dāvida ielu, bet no Ebreju kvartāla pa Šabada ielu.

Armēņu klātbūtne Jeruzalemē datējama no mūsu ēras 4. gadsimta, kad Armēnija pieņēma kristietību kā valsts reliģiju un armēņu mūki apmetās Jeruzalemē. Tādējādi tā tiek uzskatīta par vecāko dzīvo diasporas kopienu ārpus armēņu dzimtenes. Kvartāls pakāpeniski izveidojās ap Svētā Jēkaba klosteri, kas dominē šajā kvartālā, un 19. gadsimtā ieguva savu moderno veidolu. Klosterī atrodas Armēņu Apustuliskās baznīcas Jeruzalemes patriarhāts, kas 7. gadsimtā tika dibināta kā diacēze. Patriarhāts ir kvartāla de facto administrators un darbojas kā "maza labklājības valsts" armēņu iedzīvotājiem.

Lai gan armēņi ir oficiāli nošķirti no Grieķu pareizticīgās un latīņu (katoļu) baznīcām, viņi uzskata savu ceturtdaļu par daļu no Kristiešu kvartāla. Jeruzalemes trīs kristiešu patriarhāti un Armēnijas valdība ir publiski paudušas savu pretestību jebkurai abu valstu politiskajai sašķeltībai. Galvenie iemesli atsevišķa armēņu kvartāla pastāvēšanai ir armēņu monofizitisms un atšķirīgā valoda un kultūra, kas atšķirībā no lielākās daļas kristiešu Jeruzalemē (arī Izraēlā un Palestīnā) nav ne arābu, ne palestīniešu.