Armēnijas kalniene

Vikipēdijas lapa
Armēnijas kalniene
Armēnijas kalniene
Ararats Armēnijas kalnienē
Kontinents Āzija
Valstis Karogs: Armēnija Armēnija
Karogs: Azerbaidžāna Azerbaidžāna
Karogs: Gruzija Gruzija
Karogs: Irāka Irāka
Karogs: Irāna Irāna
Karogs: Sīrija Sīrija
Karogs: Turcija Turcija
Platība 400 000 km2
Augstākais kalns Ararats
Augstums 5137 m
Koordinātas 40°N 42°E / 40°N 42°E / 40; 42Koordinātas: 40°N 42°E / 40°N 42°E / 40; 42
Armēnijas kalniene (Turcija)
Armēnijas kalniene
Armēnijas kalniene
Armēnijas kalniene (Kaukāzs)
Armēnijas kalniene
Armēnijas kalniene
Armēnijas kalniene (Tuvie Austrumi)
Armēnijas kalniene
Armēnijas kalniene
Armēnijas kalniene Vikikrātuvē

Armēnijas kalniene (armēņu: Հայկական լեռնաշխարհ, Haykakan leṙnašxarh; azerbaidžāņu: Ermənistan yaylası; gruzīnu: სომხეთის მთიანეთი, Somkhetis mtianeti; arābu: المرتفعات الأرمنية, al Murtafaeat al 'Arminia; persiešu: سرزمین کوهستانی ارمنستان; turku: Ermeni Yaylası) ir kalnu sistēma Āzijā, Anatolijā un Kaukāzā.[1] Lielākā daļa atrodas Turcijas teritorijā, bet iestiepjas arī Gruzijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Irānā, Irākā un Sīrijā. Plašākā nozīmē ietver arī Mazo Kaukāzu, Armēnijas Tauru un Kurdistānas kalnus. Kalniene ir galvenais reģions, kurā veidojusies armēņu nācija. Nosaukumu «Armēnijas kalniene» 1843. gadā ieviesa vācu ģeologs Hermans Abihs (Hermann Abich) savā darbā Über die geologische Natur des armenischen Hochlandes.[2]

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Armēnijas kalniene izvietojusies starp Anatolijas plato rietumos, Kaukāzu ziemeļos, Kūras-Araksas zemieni ziemeļaustrumos, Irānas kalnieni dienvidaustrumos un Mezopotāmijas zemieni dienvidos. Kalnienes centrālo daļu aizņem Armēnijas plato, kur dominē kalnu stepes un pustuksnešu ainava, bet to ieskauj Austrumpontijas kalni ziemeļos, Mazais Kaukāzs austrumos un Austrumtaurs dienvidos, kur savukārt dominē mitrs piejūras klimats.

Kalnieni veido mezozoja un kainozoja vulkāniskie un nogulumieži ar granatoīdu un hiperbazītu intrūzijām. Dzelzs, mangāna, hroma, vara, arsēna, polimetāla rūdu, vārāmās sāls un akmeņogļu atradnes. Augstākie vulkāniskie masīvi ir Ararats (5165 m), Sebalans (4811 m), Džilo (4168 m) un Aragacs (4090 m). Vairākas tektoniskas ieplakas, no kurām lielākā ir Ararata līdzenums. Armēnijas kalnienē sākas Eifrata, Tigra, Kūra, Araksa un citas upes. Padziļinājumos vairāki ievērojami ezeri, lielākie no kuriem ir Vanas ezers, Sevana ezers un Urmijas ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalnienes reģions zināms kopš dzelzs laikmetaUrartu. Vēlāk zināma kā Lielā Armēnija (Armenia Major), kas līdztekus Mazajai Armēnijai, Sofēnai un Kommagenai bija viens no četriem armēņu ģeopolitiskajiem reģioniem. Lielāko daļu zināmās vēstures armēņi bijuši kalnienes pamatiedzīvotāji līdz 1915. gada armēņu genocīdam, kad kristieši tika padzīti no kalnienes Turcijas daļas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]