Armēnijas baznīcu arhitektūra
Armēnijas baznīcu arhitektūra ir armēņu baznīcu ēku arhitektūras stils, kas sāka veidoties kopš kristietības apustuliskā laikmeta Armēnijas kalnienē 1. gadsimtā. Tas turpinājis attīstīties līdz mūsdienām. Saskaņā ar profesora Dikrana Kuimdžijana no Kolumbijas Universitātes teikto, unikāls armēņu baznīcu arhitektūras stils radās 6. gadsimta beigās vai 7. gadsimta sākumā, iespējams, kļūstot par pirmo nacionālo stilu kristīgajā arhitektūrā, ilgi pirms atsevišķi izveidojās bizantiešu, romānikas un gotikas vai mazāk zināmie etiopiešu, skandināvu un slāvu stili.[1]
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kristietības ieviešana par Armēnijas oficiālo reliģiju 300. gadā deva grūdienu Armēnijas baznīcu arhitektūrai. Pirmās armēņu baznīcas uzcēla pēc Grigora Apgaismotāja pavēles, un tās bieži cēla uz pagānu tempļu pamatiem, atkārtojot dažus Armēnijas pirmskristietības arhitektūras aspektus. Armēnijas baznīcām raksturīgas vairākas atšķirīgas iezīmes:
- Smaili kupoli, kas atgādina Lielā Ararata vulkānisko konusu. Konisks vai puskonisks radiāli segmentēts kupols ir uzstādīts virs velvju griestiem uz cilindriska tornīša (parasti daudzstūraina ārpusē, visbiežāk astoņstūraina);[2]
- Visas konstrukcijas vertikālais uzsvars, augstums bieži pārsniedz baznīcas garumu;[2]
- Vertikāluma pastiprināšana ar augstiem, šauriem logiem;[2]
- Akmens velvju griesti;
- Gandrīz pilnībā sastāv no akmens, parasti vulkāniskā tufa vai bazalta .
- Kompozītmateriālu jumts, kas veidots no smalki grieztiem tufa šindeļiem.
- Freskas un grebumi, ja tādi ir, parasti ir grezni un ietver virpuļojošus, savijošos vīnogulājus un citus augus.
- Bieži izmantotas augstas konstrukcijas arkas gan kupolā kā tornīša daļas, gan velvju griestu, gan vertikālo sienu atbalstam.
- Jumtu pārklāšanās, lai atbalstītu kupolu gan bazilikās, gan centralizēti plānotajās baznīcās.
- Ārsienu skulpturāla apdare, ieskaitot figūras.
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iepriekšminēto kopīgo īpašību robežās atsevišķām baznīcām ir ievērojamas atšķirības, kas var atspoguļot laiku, vietu un tās autora gaumi. Pētot šīs variācijas 20. gadsimta sākumā, Toross Toramanjans izšķīra šādus klasiskos stilus:[2]
| Stils | Armēņu nosaukums | Piemērs |
|---|---|---|
| Bazilika | Bazilik (Բազիլիկ) | Jereruka |
| Kupola bazilika | Gmbetakir bazilik (Գմբեթակիր բազիլիկ) | Tekoras bazilika |
| Krustveida | Etchmiadznatip (Էջմիածնատիպ; burtiski "Ečmiadzinas tips") | Ečmiadzinas katedrāle |
| Vertikāli uzsvērta taisnstūrveida | Oughghagitz karankiun (Ուղղագիծ քառանկյուն) | Sv Gajanē baznīca |
| Radiāla | Sharavighayin (Շառավիղային) | Sv. Hripsimes baznīca |
| Apļveida | Zvartnotsatip (Զվարթնոցատիպ; burtiski "Zvartnocas tips") | Zvartnocas katedrāle |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Architecture, Arts of Armenia (c) Dr. Dickran Kouymjian , Armenian Studies Program, California State University, Fresno». web.archive.org. 2008-12-31. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-12-31. Skatīts: 2023-05-25.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Armen, Garbis (1992), An Architecture of Survival, p. 71, ISBN 0-9695988-0-7