Ararats

Vikipēdijas lapa
Koordinātas: 39°42′10″N 44°18′01″E / 39.70278°N 44.30028°E / 39.70278; 44.30028
Ararats
Skats uz Mazo un Lielo Araratu no Erevānas Armēnijā
Ararats (Turcija)
Ararats
Ararats
Ararats (Kaukāzs)
Ararats
Ararats
Augstums 5165 m v.j.l.
Relatīvais augstums 4365 m
Atrašanās vieta Valsts karogs: Turcija Īgdiras ils, Turcija
Kalnu grēda Armēnijas kalniene
Tips stratovulkāns
Pēdējais izvirdums 1840
Pirmoreiz uzkāpts 1829
Ararats Vikikrātuvē

Ararats (armēņu: Արարատ), arī Agridags (turku: Ağrı Dağı — ‘Sāpes kalns’) vai Masiss (armēņu: Մասիս) ir augstākais reljefa punkts Turcijā un sasniedz 5165 m virs jūras līmeņa. Tam ir divas virsotnes: Lielais Ararats (5165 metri) un Mazais Ararats (3896 metri). Lielākā kalna daļa (65%) atrodas Īgdiras ilā, bet pārējā daļa (35%) un augstākais punkts — Āgri ilā. 16 km uz austrumiem no kalna ir Turcijas robeža ar Irānu un 32 km uz ziemeļiem — ar Armēniju. Kalns savulaik bija attēlots Armēnijas PSR ģerbonī.

Pirmā uzkāpšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skats uz Ararata kalnu no Īgdiras

Pēc Krievijas impērijas uzvaras krievu—turku karā tās valdība nosūtīja Tērbatas Universitātes fizikas profesoru Frīdrihu Parotu pētnieciskā ekspedīcijā uz iekaroto Armēnijas daļu. 1829. gada 9. oktobrī (27. septembrī pēc vecā stila) viņš kopā ar Armēņu baznīcas pilnvaroto pavadoni Hačaturu Abovjanu sasniedza Lielā Ararata kalna virsotni, kur uzstādīja koka krustu, bet 8. novembrī — Mazā Ararata virsotni.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]