Ararats

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Skats uz Mazo un Lielo Araratu no Erevānas Armēnijā
Skats uz Ararata kalnu no Īgdiras

Ararats (armēņu: Արարատ), arī Agridags (turku: Ağrı Dağı — ‘Sāpes kalns’) vai Masiss (armēņu: Մասիս) ir augstākais reljefa punkts Turcijā un sasniedz 5137 m virs jūras līmeņa. Tam ir divas virsotnes: Lielais Ararats (5137 metri) un Mazais Ararats (3896 metri). Lielākā kalna daļa (65%) atrodas Īgdiras ilā, bet pārējā daļa (35%) un augstākais punkts — Āgri ilā. 16 km uz austrumiem no kalna ir Turcijas robeža ar Irānu un 32 km uz ziemeļiem — ar Armēniju. Kalns savulaik bija attēlots Armēnijas PSR ģerbonī.

Pirmā uzkāpšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Krievijas impērijas uzvaras krievu—turku karā tās valdība nosūtīja Tērbatas Universitātes fizikas profesoru Frīdrihu Parotu pētnieciskā ekspedīcijā uz iekaroto Armēnijas daļu. 1829. gada 9. oktobrī (27. septembrī pēc vecā stila) viņš kopā ar Armēņu baznīcas pilnvaroto pavadoni Hačaturu Abovjanu sasniedza Lielā Ararata kalna virsotni, kur uzstādīja koka krustu, bet 8. novembrī Mazā Ararata virsotni.

Saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]