Arnis Vīksna

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Arnis Vīksna
Personīgā informācija
Dzimis 1942. gada 25. februārī
Lubāna, Latvijas ģenerālapgabals (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 2018. gada 25. aprīlī (76 gadi)
Rīga
Tautība Latvietis
Nodarbošanās medicīnas vēsture
Vecāki Andrejs, Ārija
Brāļi Mārcis
Māsas Baiba, Dace
Bērni Andrejs

Arnis Vīksna (1942—2018) bija latviešu medicīnas vēsturnieks. LU Medicīnas fakultātes medicīnas vēstures profesors (1998—2015), Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenais loceklis (2001).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1942. gada 25. februārī Lubānā mežziņa Andreja Vīksnas un viņa sievas skolotājas Ārijas četru bērnu ģimenē.[1] Tēvs nogalināts padomju represijās 1946. gadā.[2] Mācījās Lubānas pamatskolā, vēlāk Grašu skolā, Cesvaines vidusskolā. Studēja medicīnu Rīgas Medicīnas institūtā (1960-1966). Bija Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja līdzstrādnieks, pētnieks, nodaļas vadītājs (1969–1998), 1971. gadā aizstāvēja kandidāta disertāciju medicīnas vēsturē.

Atmodas kustības laikā Arnis Vīksna bija viens no Latvijas Ārstu biedrības atjaunotājiem, ilggadējs tās valdes loceklis,[3] Latvijas Medicīnas vēsturnieku apvienības prezidents (1993-1997). Līdztekus bija Latvijas Medicīnas akadēmijas Medicīnas vēstures institūta vadošais pētnieks un docētājs (1992–1997). Ievēlēts par LZA korespondētājlocekli (1995). No 1998. gada bija Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors, fakultātes domes priekšsēdētājs (2004), Medicīnas pedagoģijas, ētikas un vēstures katedras vadītājs (2011-2015). 2015. gadā atgriezās darbā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā.[4]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairāk nekā 30 grāmatu autors, publicējis daudz zinātnisku un populārzinātnisku rakstu par Latvijas medicīnas vēsturi, Latvijas augstskolu vēsturi un ievērojamiem medicīnas darbiniekiem.

  • Dodot gaismu, sadegu (1983)
  • Latvijas medicīnas pieminekļi (1986),
  • Pa ārstu takām (1990),
  • Medicīnas sākumi Latvijas novados (1993),
  • Vecās aptiekas (1993),
  • Slimo kases Latvijā (1994),
  • Latgales ārsti un ārstniecība. 1772–1918 (2004),
  • Latvijas ķirurģijas profesori (2010),
  • LU Medicīnas fakultāte. 1919–1950 (2011),
  • Latvijas Ārstu biedrība: atskats un apskats (2013),
  • Ārstu zvaigznājs (2015),
  • Ārsti. Latvija. Laiks (2016),
  • Hercoga kurpes sudraba sprādze: šis un tas no medicīnas pagātnes Latvijā (2017)

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • LZA Paula Stradiņa balva (1987),
  • D. H. Grindeļa medaļa (1995),
  • Triju Zvaigžņu ordenis (2007),
  • Ministru kabineta Atzinības raksts (2008),
  • Latvijas Ārstu biedrības apbalvojums Tempus hominis (2009),
  • Starptautiskās Medicīnas vēsturnieku asociācijas īstenais loceklis (1994) un godabiedrs (2009).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]