Lubāna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Lubāna (stacija).
Lubāna
pilsēta
Bijusī Lubānas dzelzceļa stacija
Bijusī Lubānas dzelzceļa stacija
Karogs: Lubāna
Karogs
Ģerbonis: Lubāna
Ģerbonis
Lubāna (Latvija)
Lubāna
Lubāna
Koordinātas: 56°54′00″N 26°43′00″E / 56.90000°N 26.71667°E / 56.90000; 26.71667Koordinātas: 56°54′00″N 26°43′00″E / 56.90000°N 26.71667°E / 56.90000; 26.71667
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Lubānas novads
Pilsētas tiesības kopš 1992. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Lubahn
Platība
 • Kopējā 4,4 km2
Augstums 95 m
Iedzīvotāji (01.01.2016.)[1]
 • kopā 1 759
 • blīvums 399,8/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-4830
Mājaslapa www.lubana.lv
Lubāna Vikikrātuvē

Lubāna ir pilsēta Vidzemē, Aiviekstes upes krastos, Lubānas novada centrs 198 km no Rīgas. Lubānā atrodas novada dome, vidusskola, mākslas skola, bērnudārzs, kultūras nams, bibliotēka, luterāņu un katoļu baznīcas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau pirms 1455. gada pie Rīgas arhibīskapijas austrumu robežas minēta Lubānas viduslaiku pils (Lubahn), kas pamesta pēc arhibīskapijas likvidācijas Livonijas kara laikā.

Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Lubānas muižas centra, kas atradās Aiviekstes labajā krastā. Tagadējā Parka iela ir bijušās Lubānas muižas galvenais ceļš, pie kura vēl šodien ir saglabājušās vairākas bijušās muižas ēkas: muižas pagrabi, muižas klēts un zirgu staļļi.

Lubānas muižas kopskats pirms 1916. gada.

Zviedru Vidzemes laikā 1643. gadā minēts ar Ļaudonas draudzes novadu vienots Lubānas draudzes novads. Pirmā koka baznīca Lubānā uzcelta 1648. gadā Lubānas muižas īpašnieka Heinriha fon Kronšterna vadībā. Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gadā aizveduši baznīcas zvanu, bet vēlāk tā nodedzināta. Ap 1788. gadu Lubānas muižas īpašnieks Fīhtinghofs-Šēls lika celt jaunu koka baznīcu tajā vietā, kur atrodas tagadēja baznīca. Šī baznīca iesvētīta 1789. gada 16. decembrī. No 1869. līdz 1872. gadam pēc J. Kampes būvprojekta neogotikas stilā uzcēla tagadējo Lubānas evaņģēliski luterisko baznīcu.

Lubānas muižas kungu māja 1927. gadā.

1920. gada zemes reformas laikā muižas zeme tika sadalīta. Muižas kungu mājā iekārtoja Valsts Lubānas ģimnāziju, 1926. gadā Lubānai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, 1935. gadā izbūvēja Madonas – Lubānas dzelzceļa posmu.

1938. gadā niecīgā audzēkņu skaita dēļ Lubānas ģimnāziju slēdza (1937./1938. mācību gadā ģimnāzijā bija 35 audzēkņi un 8 skolotāji), bijušajā muižas pilī no Viļakas pārcēla mežsaimniecības skolu ar kopmītni.[2] Otrā pasaules kara laikā daļu muižas pils telpu nodeva vācu armijas rīcībā. Agrākās Lubānas muižas ēkas tika sagrautas 1944. gada augustā, kad pie Lubānas risinājās sīvas kaujas.

Pēc kara 1958. gadā Lubāna ieguva strādnieku ciemata, no 1961. gada — pilsētciemata statusu. 1992. gadā Lubānai piešķīra pilsētas tiesības. Kopš 2007. gada Lubāna ir novada centrs.

Ievērojami cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  2. Mežsaimniecības skola Lubānā (1938-1944) Indulis Zvirgzdiņš

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]