Cesvaine

Cesvaine
Cesvaine;
	Novada pilsēta
	Cesvaines muižas pils
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Cesvaine
	Koordinātas: 56°57′58″N 26°18′18″E / 56.96611°N 26.30500°EKoordinātas: 56°57′58″N 26°18′18″E / 56.96611°N 26.30500°E
Valsts	Latvija
Novads	Madonas novads
Pilsētas tiesības	kopš 1991. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	vācu: Seßwegen
Administrācija
• Cesvaines apvienības pārvaldes vadītājs	Vilnis Špats
Platība
• Kopējā	5,1 km2
• sauszeme	5,0 km2
• ūdens	0,1 km2
Iedzīvotāji (2025)
• kopā	1 197
• blīvums	238,4 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-4871
Mājaslapa	www.cesvaine.lv
	Cesvaine Vikikrātuvē

Cesvaine (vācu: Seßwegen) ir pilsēta Madonas novadā Vidzemes centrālajā daļā 15 km no novada centra Madonas un 164 km no Rīgas. Cesvaine atrodas Vidzemes augstienē pie Sulas upītes, kas tek cauri Cesvaines parkam. Pilsētu šķērso autoceļi P37 un P38, gar dienvidaustrumu robežu iet Pļaviņu—Gulbenes dzelzceļš (stacija Cesvaine). Cesvaines pilsēta ir Cesvaines pagasta centrs, kaut arī tā atrodas ārpus pagasta robežām.

Vēsture

Pamatraksts: Cesvaines vēsture

Vēstures avotos Cesvaines pilsēta (latīņu: urbs Zcessowe) pirmo reizi pieminēta 1209. gada Rīgas bīskapa līgumā ar Jersikas ķēniņu Visvaldi.^[3] Līdz 1420. gadam latgaļu koka pils vietā uzcēla Rīgas arhibīskapa Cesvaines pili un pie šīs mūra pils izveidojās pilsētiņa. 16. gadsimta beigās Cesvainē bija 80 nami. Livonijas kara laikā 1577. gadā pils aizstāvji atteicās padoties pārspēkam, tādēļ iebrucēji lika pilsētiņu un pili nopostīt, bet tās aizstāvjus sodīt ar mokpilniem nāves sodiem.

1932. gadā Cesvainei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, 1950. gadā — strādnieku ciemata (vēlāk — pilsētciemata) statusu. 1991. gadā Cesvainei piešķīra pilsētas tiesības, no 2009. līdz 2021. gadam tā bija Cesvaines novada centrs. No 2021. gada 1. jūlija, apvienojot Cesvaines novadu ar Madonas novadu, Cesvaines pilsēta un Cesvaines pagasts atrodas Madonas novadā.

Apskates objekti

Cesvaines pils celta laika posmā no 1890. līdz 1897. gadam blakus Cesvaines viduslaiku pils drupām, kā barona fon Vulfa dzimtas medību pils. Pils ir izcils eklektisma paraugs, kurā sajaukušies gotikas, renesanses, romānikas un jūgendstila elementi. 2002. gada 5. decembrī pils daļēji nodega. Līdz 2022. gadam notika pils atjaunošanas darbi.
Cesvaines evaņģēliski luteriskā baznīca celta 1879. gadā pēc Berči projekta un celta gotiskajā stilā. Visi trīs zvani izgatavoti Vācijā. Baznīca atjaunota 1929. gadā un 20. gadsimta 90. gadu sākumā. Baznīcā ir J. Bīnes altārglezna „Kristus pie krusta“. Baznīcas ērģeles atjaunoja 2002. gadā.
Cesvaines pilskalns — Baronkalns. Kā liecina arheoloģiskie izrakumi (V. Urtāns, 1965) pilskalns bijis apdzīvots jau senākajā dzelzs laikmetā (no 500. gada BC). Atrasti dzelzs naži, slēdzenes, kaula rūceņi, kauri gliemežvāki, bronzas krustiņš, 3 Hamburgas sudraba monētas u.c. un 1086 māla trauku lauskas. Pilskalna malas bijušas nocietinātas ar guļbaļķu divrindu sienu un kamerām. Kad celtne nodega, to nolīdzināja un cēla no jauna. Visblīvāk senvieta bijusi apdzīvota 12. un 13. gadsimtos. Pilskalns atrodas Sūlas upītes līkumā. Dienvidu un austrumu pusē pilskalns ir 14–16 m augsts, bet rietumu pusē tikai 8–10 m. Plakums 70 m garš un ap 25 m plats. Rietumu nogāzē vēlākos laikos ierīkots uzbraucamais ceļš.

Pilskalns savu otro nosaukumu — Baronkalns ieguvis pēc 1904. gada, kad te tika apglabāts muižas īpašnieks Ādolfs fon Vulfs.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[4]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1935	521	—
1959	1 395	+4.19%
1970	1 494	+0.63%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1979	1 736	+1.68%
1989	2 069	+1.77%
2000	1 864	−0.94%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2011	1 574	−1.53%
2021	1 239	−2.36%

Cilvēki

Cesvainē dzimuši, mācījušies vai strādājuši:

Jākobs Mihaels Reinholds Lencs (Jakob Michael Reinhold Lenz, (1751—1792)), rakstnieks;
Bebru Juris (1859—1951), rakstnieks;
Doku Atis (1861—1903), rakstnieks;
Pēteris Sarķis (1862—1895), fabulists;
Augusts Saulietis (1869—1933), latviešu skolotājs un rakstnieks, daudzu dzejoļu, stāstu, lugu, tēlojumu, apceru un eseju autors.
Marija Gubene (1872—1947), ērģelniece;
Jānis Ezeriņš (1891—1924), rakstnieks;
Anda Līce (1941), dzejniece.