Arno Jundze

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Arno Jundze (dzimis 1965. gada 30. jūnijā) ir rakstnieks, kultūras žurnālists, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs.

Dzimis Jaunpiebalgā 1965. gadā. Strādājis Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, bijis kultūras žurnālists laikrakstā “Literatūra un Māksla Latvijā”. Vairāk nekā desmit gadus LTV1 strādājis dažādos kultūras raidījumos — veidojis rakstnieku portretus raidījumā “Melns uz balta”, vadījis raidījumus “100 g kultūras”, “Nacionālie dārgumi”, kopā ar Lindu Olti tapusi televīzijas filma “Jānis. Elza. Mīlas grāmata”, “Rozentāls. Septiņi”. Darbojies Kultūras ministrijas Literatūras un grāmatniecības padomē, Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) padomē, bijis VKKF Literatūras nozares priekšsēdētājs. Pašlaik strādā par žurnāla “LZA Vēstis” galveno redaktoru un “Neatkarīgās Rīta Avīzes Latvijai” kultūras nodaļas redaktoru.

A. Jundze ir filoloģijas zinātņu doktors, aizstāvējis promocijas darbu “Somijas literatūra Latvijā”, kas publicēta monogrāfijā 2002. gadā. Tapušas grāmatas bērniem “Ķiparu Ļerpatu Šnirks” (2003) un “Ķiparu Ļerpatu Čieps” (2008), romānu pusaudžiem “Kristofers un Ēnu ordenis” (2015), stāstu krājumu “Gardo vistiņu nedēļa” (2012) un romānus “Putekļi smilšu pulkstenī” (2014), “Bergs & relikviju mednieki” (2016) un "Sarkanais dzīvsudrabs" (2017).

Grāmatas vairākkārt tikušas nominētas dažādām kultūras godalgām, savukārt par darbību žurnālistikā saņēmis Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas balvu “Grāmatizdevēju draugs 2002”, Latviešu valodas aģentūras balvu “Valodas stāstnieks 2012”.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Arno Jundze: Nerakstīt melni vai salkani». LA.lv (latviešu). Skatīts: 2018-05-10.