Arsēns un vecas mežģīnes

Arsēns un vecas mežģīnes
Oriģinālais; nosaukums	Arsenic and Old Lace
Žanrs	komēdija
Režisors	Frenks Kapra
Galvenajās; lomās	Kerijs Grānts; Reimonds Mesijs; Džeks Kārsons; Priscilla Leina; Pēters Lorre; Edvards Everets Hortons; Džeimss Glīsons; Džozefīne Halla; Džīna Edeira; Džons Aleksandrs;
Mūzika	Makss Stainers
Izplatītājs	Warner Bros.
Izdošana	1944. gada 1. septembris; ; ; ; ;
Ilgums	118 minūtes
Valsts	ASV
Valoda	angļu
Budžets	1,2 miljoni US$
Kopējie ienākumi	4,8 miljoni US$
	IMDb profils

"Arsēns un vecas mežģīnes" (angļu: Arsenic and Old Lace) ir 1944. gada ASV melnā kinokomēdija, kuras režisors ir Frenks Kapra. Filmā galvenās lomas atveido Kerijs Grānts, Reimonds Mesijs, Džeks Kārsons, Priscilla Leina, Pēters Lorre, Edvards Everets Hortons, Džeimss Glīsons, Džozefīne Halla, Džīna Edeira un Džons Aleksandrs. Filma balstīta uz tāda paša nosaukuma Džozefa Keselringa 1941. gada lugu.^[1] Oriģināli filmai bija jāiznāk jau 1942. gada septembrī, tomēr luga bija tik sekmīga, ka to izrādīja trīs ar pusi gadus, tādējādi liedzot filmai iznākt vēl divus gadus.

Filma stāsta par rakstnieku Mortimeru Brūsteru, kurš savā kāzu dienā uzzina, ka viņa tantes ir sērijveida slepkavas.

Galvenā Mortimera Brūstera loma sākotnēji bija paredzēta Bobam Houpam, bet ar Paramount Pictures noslēgtā līguma dēļ, viņš lomu nesaņēma. Kapra uzrunāja arī Džeku Beniju un Ričardu Trevisu, līdz uzzināja, ka Grānts ir pieņēmis lomu. Filma izdošanas brīdī saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un mūsdienās tiek uzskatīta par klasiku. 2000. gadā Amerikas Kinoinstitūts 100 smieklīgāko amerikāņu filmu sarakstā "Arsēns un vecas mežģīnes" ierindoja 30. vietā. Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 85% vērtējums.^[2]

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pazīstams teātra kritiķis un laulību pretinieks Mortimers Brūsters (Grānts) iemīlas Eleinā Hārperē (Leina) un apprec viņu. Mortimers atriežas savā tanšu Ebijas (Halla) un Martas (Edeira) mājās, kur viņš uzauga. Tur viņš nejauši lādē atrod vīrieša līķi. Kā atklāj tantes, tas ir jau divpadsmitais viņu upuris. Mortimera brālis Tedijs (Aleksandrs), kurš uzskata ka ir Teodors Rūzvelts, līķus aprok pagrabā uzskatot, ka tie ir dzeltenā drudža upuri, kuri mira, rokot Panamas kanālu.

Mājās ierodas arī brālis Džonatans (Mesijs), kurš atgādina Borisu Kārlofu, un viņa palīgs, plastiskais ķirurgs Hermans Einšteins (Lorre). Arī Džonatans ir sērijveida slepkava, kurš, bēgot no policijas, cenšas paslēpt savu pēdējo upuri. Džonatans piedāvā savu līķi arī paslēpt pagrabā, taču tantes iebilst, sakot, ka viņu upuri bija "jauki" kungi, toties Džonatana upuris ir svešinieks. Džonatans plāno nogalināt arī Mortimeru.

Eleina ļoti vēlas doties medusmēnesī, taču viņu satrauc Mortimera arvien dīvainākā uzvedība. Viņš neveiksmīgi mēģina brīdināt nolaidīgo policiju par Džonatana klātbūtni. Lai novērstu uzmanību no tantēm, Mortimers mēģina Tediju ievietot ārstēšanai psihiatriskajā slimnīcā. Baidoties, ka viņam ir ģenētiska nosliece uz garīgām slimībām, Mortimers Eleinai saka, ka nevar būt viņas vīrs.

Džonatans galu galā tiek arestēts, bet Einšteins dodas bēgt pēc tam, kad ir parakstījis Tedija hospitalizācijas dokumentus. Tantes vēlas viņam pievienoties, bet pirms tam paziņo Mortimeram, ka viņš ir adoptēts. Atvieglots, viņš noskūpsta Eleinu, un viņi dodas medusmēnesī.