Dzeltenais drudzis

Dzeltenā drudža vīruss (234 000 reižu palielinājumā)

Dzeltenais drudzis ir akūta arbovīrusu ierosināta infekcijas slimība. Tā tiek pārnesta ar odu Aedes aegypti un citu Dienvidāfrikas mežos mītošu odu kodumiem. Vienīgie zināmie vīrusa saimniekorganismi ir odi un primāti (tai skaitā cilvēks).

Dzeltenā drudža izcelsme ir Āfrika, tomēr vergu tirdzniecības dēļ tas 16. gadsimtā tika ievazāts arī Dienvidamerikā. Kopš 17. gadsimta vairākas dzeltenā drudža epidēmijas ir izcēlušas gan Āfrikā, gan Amerikā, gan Eiropā.

Slimības inkubācijas periods ilgst 3—6 dienas. Slimības raksturīgākie simptomi ir augsta temperatūra, drebuļi, galvassāpes, sāpes muskuļos un mugurā, bezmiegs, palielinātas aknas un liesa, dzeltena ādas nokrāsa, dažkārt novērojama arī kuņģa un zarnu asiņošana. Simptomi pāriet pēc vairākām dienām. Smagākos gadījumos var iestāties nāve aknu un nieru mazspējas dēļ.

Galvenais profilakses pasākums pret dzelteno drudzi ir vakcinācija. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem ik gadu ar dzelteno drudzi slimo 200 tūkstoši cilvēku, kas nav bijuši vakcinēti, un dzeltenā drudža dēļ notiek 30 tūkstoši nāves gadījumu. 90% dzeltenā drudža infekciju mūsdienās notiek Āfrikā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzeltenais drudzis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)