Pāriet uz saturu

Artūrs Grīnups

Vikipēdijas lapa
Artūrs Grīnups
Personīgā informācija
Dzimis 1931. gada 2. novembrī
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miris 1989. gada 4. decembrī (58 gadi)
Tautība latvietis
Profesionālā informācija
Stils simfoniskā mūzika, kamermūzika
Mācības Latvijas Valsts konservatorija

Artūrs Grīnups (1931—1989) bija latviešu komponists un kontrabasists.

Dzimis 1931. gada 2. novembrī Rīgā. Mācījās Rīgas 1. vidusskolā, skolas orķestrī spēlēja kontrabasu. 1949. gadā sāka mācības Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas 3. kursā, jau pēc gada sāka studijas Latvijas Valsts konservatorijas kontrabasa klasē, 1953. gadā turpināja kompozīcijas studijas profesora Ādolfa Skultes klasē, ko absolvēja 1958. gadā ar savu Pirmo simfoniju. Līdztekus studijām 1955. gadā sāka spēlēt kontrabasu Latvijas PSR TV un Radio simfoniskajā orķestrī, tad Operas un baleta teātra orķestrī (1968-1983).

Tūlīt pēc Konservatorijas beigšanas Grīnupu uzņēma Komponistu savienībā un līdz 1962. gadam viņš uzrakstīja sešas simfonijas, vēlāk tapa Sinfonia per archi (1970). 1970. gados viņš pievērsās kamermūzikai, turpinot sacerēt arī simfonijas — Sinfonia da camera (1970), Sinfonia per archi (1972), Quasi una sinfonia (1981), beidzot Devīto simfoniju (1988), kas vērtējama kā skaņraža muzikālās izteiksmes īstena kvintesence.[1]

Miris 1989. gada 4. decembrī Rīgā, apbedīts Rīgas Pirmajos Meža kapos.

Simfoniskajam orķestrim

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • deviņas simfonijas (1958-1988)
  • Koncerts vijolei un simfoniskajam orķestrim (1963)
  • Leģenda četrās noskaņās (1964) simfoniskajam orķestrim
  • Koncerts mežragam un simfoniskajam orķestrim (1969)
  • Simfoniski oratoriāls monuments Luidži Kerubīni piemiņai (1980)
  • Četras liriski romantiskas ekspresijas (1973)
  • Trīs skices (1973)
  • Trio vijolei, čellam un klavierēm (1974)
  • Otrā sonāte vijolei un klavierēm (1974)
  • Koncertīno "Dažādības vienā dimensijā" (1979)
  • Trio flautai, vijolei un klavierēm (1989)
  1. lmic.lv Dzintars Gilba, Jānis Kudiņš