Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Galvenā informācija
Izcelsmes vieta Karogs: Latvija Latvija
Žanri Klasiskā mūzika
Darbības gadi 1926—
Mājaslapa www.lnso.lv

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) ir viens no nacionālās kultūras pamatakmeņiem ar gandrīz simt gadu ilgu vēsturi. LNSO misija ir piedāvāt klausītājiem izcilā mākslinieciskā sniegumā plaša spektra simfoniskās mūzikas repertuāru, iepazīstinot Latvijas publiku ar pasaules mūzikas pamatvērtībām un aktualitātēm, savukārt, ārvalstu publiku – ar Latvijas mūzikas dārgumiem.

Viens no LNSO darbības galvenajiem virzieniem ir arvien jaunas auditorijas piesaistīšana ar izglītojošām programmām mūsdienīgā, radoši pārsteidzošā formā.

LNSO darbība piecas reizes novērtēta ar Latvijas augstāko apbalvojumu klasiskās mūzikas jomā – Lielo mūzikas balvu (1993, 2009, 2012, 2013 un 2016).[1]

Kopš 2013. gada novembra LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Eiropas, Ķīnas un Japānas labāko orķestru pieprasītais maestro Andris Poga, kurš no 2021./2022. gada sezonas vadīs Stavangeras simfonisko orķestri Norvēģijā. Franču mūzikas kritiķe Florānsa Mišela par Andri Pogu saka: “Viņš vada savu “karapulku” ar precizitāti un iekšēju mieru. Nepaļaujas uz nejaušību savās iecerēs, līdz ar to skaņdarba kopējā arhitektūra balstās uz gruntīgiem pamatiem, un to izgaismo uzrunājoša, elpojoša saturiskā vadlīnija.”[2]

Orķestra iepriekšējo māksliniecisko vadītāju sarakstā nozīmīgākie ir Jānis Mediņš, Leonīds Vīgners, Edgars Tons, Vasilijs Sinaiskis (kopš 2017. gada – LNSO goda viesdiriģents), Olari Eltss un Karels Marks Šišons. Viesdiriģentu vidū – pasaulslavenie latvieši Arvīds Jansons, Mariss Jansons un Andris Nelsons, arī Vladimirs Fedosejevs, Valērijs Gergijevs, Nēme Jervi, Pāvo Jervi, Kirils Kondrašins, Kurts Mazūrs, Kšištofs Pendereckis, Genādijs Roždestvenskis, Jevgēņijs Svetlanovs, Jurijs Simonovs un daudzi citi.

Beidzamajos sešos gados LNSO uzstājies Frankfurtes Alte Oper, Parīzes filharmonijā un Elizejas lauku teātrī, Eksanprovansas Lielajā teātrī un daudzās citās Eiropā nozīmīgās koncertzālēs. Orķestris piedalījies festivālos Francijā, Vācijā un Šveicē, kā arī Bratislavas mūzikas festivālā. LNSO sadarbības partneri beidzamajās turnejās bija spožā vijolniece Baiba Skride, izcilais čellists Aleksandrs Kņazevs, ģeniālie pianisti Nikolass Angeličs un Boriss Berezovskis, jaunie supertalanti Luks Geņušs un Likā Debargs.

Kopš 2015. gada LNSO augusta beigās Latvijas reģionālajās akustiskajās koncertzālēs rīko mūzikas festivālu ģimenei un draugiem “LNSO vasarnīca".


Mākslinieciskie vadītāji un galvenie diriģenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenie viesdiriģenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tomass Zanderlings: 1996–1997
  • Terje Mikelsens: 2002–2003

Diriģenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asistentdiriģenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērnu izglītojošo koncertu diriģents[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukuma vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1926–1938: Rīgas radiofona simfoniskais orķestris
  • 1938–1940: Latvijas radiofona simfoniskais orķestris
  • 1941–1957: Latvijas PSR Radiokomitejas simfoniskais orķestris
  • 1957–1965: Latvijas PSR Valsts radio un televīzijas simfoniskais orķestris
  • 1965–1970: Nopelniem bagātais kolektīvs Latvijas PSR Valsts radio un televīzijas simfoniskais orķestris
  • 1970–1978: Nopelniem bagātais kolektīvs Latvijas PSR Valsts televīzijas un radio simfoniskais orķestris
  • 1978–1986: Nopelniem bagātais kolektīvs Latvijas PSR Valsts simfoniskais orķestris
  • 1986–1990: Nopelniem bagātais kolektīvs Latvijas PSR Valsts akadēmiskais simfoniskais orķestris
  • 1990-: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Lielā mūzikas balva - Laureāti». www.muzikasbalva.lv (angļu). Skatīts: 2018-09-13.
  2. «Latvijas Nacionālais Simfoniskais Orķestris». lnso.lv (latviešu). Skatīts: 2019-11-25.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]