Artemidora svētnīca

Artemidora svētnīca
Artemidora svētnīca
	Τέμενος Αρτεμίδωρου
	Artemidora svētnīca
Atrašanās vieta	Grieķija
Reģions	Dienvidegeja
Koordinātas	36°21′57.5″N 25°28′39.2″E / 36.365972°N 25.477556°EKoordinātas: 36°21′57.5″N 25°28′39.2″E / 36.365972°N 25.477556°E
Veids	Svētnīca
Vēsture
Kultūras	hellēnisms
Piezīmes
Izrakumi	no 1895. gada
Arheologi	Frīdrihs Hillers fon Gertringens, Volframs Hepfners
Stāvoklis	Drupas
Publiska piekļuve	Arheoloģiskais parks

Artemidora svētnīca ir svētnīca senajā Tērā, kas izveidota 3. gadsimtā pr.Kr. Tās izveidotājs ir priesteris Artemidors no Pamfīlijas Pergas, kurš, vadoties no redzētā sapņa, vecumdienās apmetās Tērā. Par aktivitātēm, kuras viņš veica, dibinot svētnīcu un labiekārtojot pilsētu, Artemidors divas reizes tika apbalvots ar lauru vainagu un ieguva Tēras pilsoņa tiesības. Brīvdabas svētnīcu klintī izcirta pats Artemidors, iekļaujot tajā altārus, bareljefus un daudzos uzrakstus, kas klāj klinšu priekšējo sienu, un pārsvarā ir dievus un Artemidoru pagodinošas epigrammas. Šo svētnīcu greznoja arī dažādas statujas. Šeit atradās arī Tēras iedzīvotāju izdotās rezolūcijas, kas pagodināja Artemidoru.

No labās puses uz kreiso ir izkalti trīs pakāpieni ar uzrakstiem par godu Hekatei un Priāpam, kā arī altāri Dioskūriem, Omonijai un Samotrāķijas dieviem, bareljefi Olimpijas Zeva ērglim, Stefanifora Apollona lauvai, kam priekšā atrodas dievietes Tihes tronis, un Pelagiosa Poseidona delfīnam. Kompleksu noslēdz Artemidora portrets ar lauru vainagu. Blakus iekaltajā uzrakstā viņš izsaka vēlējumu, lai viņa vārds būtu mūžīgi nemirstīgs.^[1]