Arturs Šniclers

Arturs Šniclers (Arthur Schnitzler, dzimis 1862. gada 15. maijā Vīnē, miris 1931. gada 21. oktobrī Vīnē) bija austriešu rakstnieks — prozaiķis un dramaturgs, Vīnes modernisma pārstāvis.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1862. gadā ebreju izcelsmes laringologa Johana Šniclera ģimenē. No 1871. līdz 1879. gadam viņš mācījās ģimnāzijā, tad Vīnē studēja medicīnu līdz 1885. gadam. Viņa literārā debija bija stāsts "Balerīnas mīlasdziesma" (Liebeslied der Ballerine) laikrakstā Der freie Landbote 1880. gadā.
Līdz 1894. gadam Šniclers strādāja par ārstu, vēlāk nodarbojās vienīgi ar rakstniecību, kopā ar draugiem Hugo fon Hofmanštālu un Rihardu Bēru-Hofmani bija viens galvenajiem Vīnes modernistiem. Šniclera darbus iestudēja Vācijas un Austrijas teātros. Pēc noveles "Leitnants Gustls" (Leutnant Gustl, 1900) publicēšanas, kurā kritiski aplūkota karavīra dzīve Austroungārijas armijā, Šnicleram atņēma virsnieka pakāpi (viņš bija virsārsts rezervists). 1903. gadā viņš apprecējās ar aktrisi Olgu Gusmani, viņu dēlam Heinriham šajā laikā jau bija viens gads.
Pēc Pirmā pasaules kara Šniclers pakāpeniski izolējās no sabiedrības dažādu fizisku un psihisku problēmu dēļ. 1921. gadā šķīrās no sievas un 1928. gadā viņu spēcīgi satrieca meitas pašnāvība. Miris 1931. gada 21. oktobrī no asinsizplūduma smadzenēs.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šniclers rakstīja prozu (stāstus, noveles, romānus) un lugas. Darbība tajos lielākoties notiek Vīnē ap gadsimtu miju. Viņa darbos liela loma seksualitātei, daudzos darbos viņš pieskāries tēmām, kas tā laika literatūrā vēl bija tabu. Šniclers ir viens no iekšējā monologa tehnikas attīstītājiem vācvalodīgajā literatūrā, un vairākos viņa darbos iekšējais monologs jau pārvēršas apziņas plūsmā.
Šniclera pazīstamākie darbi ir arī latviešu valodā publicētās noveles "Leitnants Gustls", "Sapņa novele" (Traumnovelle, 1926), "Kazanovas atgriešanās" (Casanovas Heimfahrt, 1918), stāsts "Elzas jaunkundze" (Fräulein Else, 1924). Citi pazīstami darbi ir romāns "Ceļš uz brīvību" (Der Weg ins Freie, 1908), luga "Riņķa deja" (Reigen, 1896/97). Vēl latviešu valodā publicēts romāns "Terēze" (Therese, 1928) un citi darbi. Pēc "Sapņa noveles" motīviem uzņemta Stenlija Kubrika filma "Acis plaši aizvērtas" (1999).
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Arturs Šniclers.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|