Aspiss

Vikipēdijas lapa
Aspiss skatā no Larisas cietokšņa.

Aspiss (sengrieķu: Άσπις, grieķu: λόφο της Ασπίδος) jeb Pravieša Elijas paugurs (grieķu: λόφο του Προφήτη Ηλία) ir plakans paugurs Argosas ziemeļu daļā, Peloponēsā, Grieķijā, kas antīkās Argosas laikā kalpoja kā viena no divām pilsētas akropolēm (otra bija Larisa). Nosaukums "Aspiss" no sengrieķu valodas nozīmē sengrieķu vairogu, kas norāda uz paugura vairogveidīgu, plakanu formu. Paugurs ir aptuveni 80 metrus augsts.

Aspiss bija apdzīvots no neolīta beigām (ap 3000 gadu pr.Kr.). Vidushellādas periodā šeit bija dibināta apdzīvota vieta 20000 m² platībā ar cietokšņu sienām, kam bija trīs celtniecības fāzes (MHII, MHIIIa un MHIIIb).[1] Paugurs bija nocietināts ar cietokšņa sienu arī antīkajā laikā.

Paugura rietumu nogāzē Driasas virzienā uz četrām cita citai sekojošām terasēm vēsturiskajā periodā bija dibinātas Apollona un Atēnas svētnīcas.

Mūsdienās paugura centrā atrodas Pravieša Elijas baznīca, no kā nāk paugura otrs nosaukums - Pravieša Elijas paugurs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Елси Спафари, Коринфия-Арголида, издания ЕСПЕРОС, Афины, 2010., 108-109. lpp.