Astrida Lindgrēna

Vikipēdijas lapa
Astrida Lindgrēna
Astrid Lindgren
Astrida Lindgrēna
Personīgā informācija
Dzimusi 1907. gada 14. novembrī
Valsts karogs: Zviedrija Vimmerbī, Zviedrija
Mirusi 2002. gada 28. janvārī (94 gadi)
Valsts karogs: Zviedrija Stokholma, Zviedrija
Literārā darbība
Nodarbošanās Bērnu daiļliteratūras autore
Valoda Zviedru

Astrida Anna Emīlija Lindgrēna (zviedru: Astrid Anna Emilia Lindgren; dzimusi Ēriksone (Ericsson) 1907. gada 14. novembrī Vimmerbī, Zviedrijā; mirusi 2002. gada 28. janvārī Stokholmā, Zviedrijā) bija zviedru rakstniece, rakstīja bērnu daiļliteratūru. Viņa ir 25. visu laiku visvairāk valodās tulkoto darbu autore,[1] A. Lindgrēnas darbi ir tikuši pārdoti aptuveni 145 miljonos kopiju visā pasaulē.[2] Viņas slavenākie darbi ir "Karlsons, kas dzīvo uz jumta" (Karlsson på taket), "Pepija Garzeķe" (Pippi Långstrump), "Mio, manu Mio" (Mio, min Mio), "Brāļi Lauvassirdis" (Bröderna Lejonhjärta), "Ronja — laupītāja meita" (Ronja rövardotter). Daudzās no viņas grāmatām ir attēlotas viņas ģimenes un bērnības atmiņas un ainavas. Pirms kļūšanas par rakstnieci viņa nodarbojās ar žurnālistiku.

1967. gadā tika nodibināta ikgadēja A. Lindgrēnas vārdā nosaukta literatūras balva (40 000 Zviedrijas kronu), ko pasniedz gada labākajam zviedru valodā rakstošajam bērnu literatūras rakstniekam. To katru gadu pasniedz novembrī, A. Lindgrēnas dzimšanas dienā.

Astridas Lindgrēnas darbi latviešu valodā (izdošanas secībā)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta (1964) (tulk. E.Kliene); pārizdots 1998, 2014
  • Karlsons lido atkal (1966) (tulk. E.Kliene); pārizdots 1998
  • Mēs - Sālsvārnas salas vasarnieki (1970) (tulk. E.Kliene); pārizdots 1998
  • Karlsons, kas dzīvo uz jumta, lodā atkal (1971) (tulk. E.Kliene); pārizdots 1998
  • Grāmata par Pepiju Garzeķi (1972) (tulk. E.Kliene)
  • Lennebergas Emīla nedarbi (1976) (tulk. E.Kliene); pārizdots 1998 (ar nosaukumu "Lennebergas Emīla jaunie nedarbi")
  • Trīs stāsti par Brālīti un Karlsonu [triloģija vienā grāmatā] (1978) (tulk. E.Kliene)
  • Brāļi Lauvassirdis (1979) (tulk. E.Kliene); pārizdots 1998, 2015
  • Lennebergas Emīls [triloģija vienā grāmatā] (1989) (tulk. E.Kliene un M.Treimane)
  • Ronja — laupītāja meita (1989) (tulk. M.Treimane); pārizdots 1998, 2008
  • Rūķītis Nilss Karlsons [iekļauts sērijas "Sprīdīša bibliotēka" 7.sējumā] (1991) (tulk. M.Treimane)
  • Mio, manu Mio! [iekļauts sērijas "Sprīdīša bibliotēka" 7.sējumā] (1991) (tulk. M.Treimane)
  • Pepija Garzeķe (1995) (tulk. E.Kliene un M.Treimane); pārizdots 1998, 2014 (ar nosaukumu "Grāmata par Pepiju Garzeķi")
  • Rasmuss, Pontuss un Trakulis (1995) (tulk. M.Treimane); pārizdots 2000
  • Trokšņu ciema bērni [triloģija] (1995) (tulk. V.Treimanis)
  • Lennebergas Emīls [pirmoreiz iznācis atsevišķā grāmatā] (1998) (tulk. M.Treimane); pārizdots 2008, 2016
  • Lennebergas Emīla dzīve rit tālāk [pirmoreiz iznācis atsevišķā grāmatā] (1998) (tulk.M.Treimane); pārizdots 2008
  • Madikena (1999) (tulk. M.Treimane, V.Treimanis); pārizdots 2008, 2015
  • Rūķītis Nilss Karlsons [pirmoreiz iznācis atsevišķā grāmatā] (2000) (tulk. M.Treimane); pārizdots 2008
  • Madikena un Jūnijkalniņu Pims (2000) (tulk. M.Treimane)
  • Mio, manu Mio! [pirmoreiz iznācis atsevišķā grāmatā] (2000) (tulk. M.Treimane); pārizdots 2008
  • Rasmuss - klaidonis (2001) (tulk. M.Treimane)
  • Meistardetektīvs Blumkvists (2002) (tulk. M.Treimane)
  • Meistardetektīva Blumkvista bīstamie piedzīvojumi (2002) (tulk. M.Treimane)
  • Kalle Blumkvists un Rasmuss (2003) (tulk. M.Treimane)
  • Mēs - visi bērni no Trokšņu ciema [pirmoreiz iznācis atsevišķā grāmatā] (2004) (tulk. V.Treimanis)
  • Trokšņu ciemā ir jautra dzīvošana [pirmoreiz iznācis atsevišķā grāmatā] (2004) (tulk. V.Treimanis)
  • Vēl par mums - bērniem no Trokšņu ciema [pirmoreiz iznācis atsevišķā grāmatā] (2004) (tulk. V.Treimanis)
  • Saulespļava (2009) (tulk. M.Treimane)
  • Protams, Lota māk braukt! (2015) (tulk. M.Treimane)
  • Emīls un Īda no Lennebergas (2015) (tulk. M.Treimane)
  • Protams, Lota māk gandrīz visu! (2015) (tulk. M.Treimane)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «UNESCO's statistics on whole Index Translationum database». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 28. februārī. Skatīts: 2010. gada 29. oktobrī.
  2. FAQ at Astrid Lindgren official site Arhivēts 2010. gada 11. augustā, Wayback Machine vietnē. (in Swedish)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]