Atklātā tirgus operācijas
Atklātā tirgus operācijas(angļ. Open Market Operations - OMO) ir viens no galvenajiem centrālās bankas monetārās politikas rīkiem. Atklātajā tirgū vērtspapīri tiek pirkti (vai pārdoti) ar mērķi palielināt (vai samazināt) naudas daudzumu finanšu sistēmā.[1][2]
Tās tiek izmantotas naudas tirgus procentu likmju pārmaiņu virzībai, likviditātes jeb brīvo līdzekļu apjoma regulēšanai, kā arī lai dotu signālus par ECB monetārās politikas nostāju. Atklātā tirgus operācijas parasti veic valstu centrālās bankas pēc ECB iniciatīvas.[3]
Tirgus operāciju veidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atklātā tirgus operācijas var iedalīt šādi:
• galvenās refinansēšanas operācijas
• ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas
• precizējošās operācijas.
• Strukturālas operācijas, izmantojot reversos darījumus, tiešos darījumus un parāda sertifikātu emisiju.[4][5][6]
Pārskats par Eirosistēmā izmantotajiem atklātā tirgus operāciju veidiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Atklātā tirgus operācijas | Darījumu veidi | Termiņš | Biežums | Procedūra | ||
| Likviditāti palielinošie | Likviditāti samazinošie | |||||
| Galvenās refinansēšanas operācijas | Reversie darījumi | – | 1 nedēļa | Katru nedēļu | Galvenās refinansēšanas operācijas | |
| Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas | Reversie darījumi | – | 3 mēneši | Katru mēnesi | Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas | |
| Precizējošās operācijas | Reversie darījumi | Reversie darījumi | Nestandartizēts | Neregulāri | Precizējošās operācijas | |
| Valūtas mijmaiņas darījumi | Termiņnoguldījumu piesaiste | |||||
| Valūtas mijmaiņas darījumi | ||||||
| Strukturālās operācijas | Reversie darījumi | Parāda sertifikātu emisija | Standartizēts/
nestandartizēts |
Regulāri un neregulāri | Strukturālās operācijas | |
| Tiešā pirkšana | Tiešā pārdošana | – | Neregulāri | |||
Atklātā tirgus operācijas instrumenti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- reversie darījumi;
- valūtas mijmaiņas darījumi monetārās politikas mērķiem;
- termiņnoguldījumu piesaiste;
- ECB parāda sertifikātu emisija;
- tiešie darījumi.[7]
Tirgus operāciju loma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atklātā tirgus operācijām ir svarīga loma procentu likmju kontrolē, likviditātes stāvokļa pārvaldībā tirgū un monetārās politikas ievirzes paziņošanā. Eurosistēmas regulārās atklātā tirgus operācijas ir vienas nedēļas likviditātes nodrošināšanas operācijas euro (galvenās refinansēšanas operācijas jeb GRO) un trīs mēnešu likviditātes nodrošināšanas operācijas (ilgtermiņa refinansēšanas operācijas jeb ITRO). GRO kalpo tam, lai virzītu īstermiņa procentu likmes, pārvaldītu situāciju likviditātes jomā un paziņotu monetārās politikas ievirzi eurozonā, savukārt ITRO nodrošina finanšu nozarei papildu – ilgāka termiņa – refinansēšanu. Mazāk regulāras atklātā tirgus operācijas ir precizējošās operācijas un strukturālās operācijas. Precizējošo operāciju mērķis ir reaģēt uz negaidītām likviditātes svārstībām tirgū, it īpaši lai mazinātu to ietekmi uz procentu likmēm, savukārt strukturālo operāciju galvenais mērķis ir pastāvīgi koriģēt euro sistēmas strukturālo pozīciju attiecībā pret finanšu nozari.[8][7]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 31. augustā. Skatīts: 2019. gada 3. februārī.
- ↑ http://rokasgramata.lv/vadiba/atklata-tirgus-operacijas/
- ↑ 3,0 3,1 «Atklātā tirgus operācijas». www.bank.lv (lv-lv). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-01-16. Skatīts: 2019-03-02.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 16. janvārī. Skatīts: 2019. gada 3. februārī.
- ↑ http://profizgl.lu.lv/mod/book/view.php?id=19905&chapterid=4293[novecojusi saite]
- ↑ «EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA EUROSISTĒMA EIROPAS CENTRĀLO BANKU SISTĒMA».
- ↑ 7,0 7,1 «EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2015/510». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 17. decembrī.
- ↑ «EIROPAS MONETĀRĀ POLITIKA».
 | Šis ar finansēm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |