Atlantijas maktrgliemene
| Atlantijas maktrgliemene Rangia cuneata ((G. B. Sowerby I, 1832)) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Gliemji (Mollusca) |
| Klase | Gliemenes (Bivalvia) |
| Virskārta | Imparidentia |
| Kārta | Cietgliemeņu kārta (Veneroida) |
| Virsdzimta | Maktrgliemeņu virsdzimta (Mactroidea) |
| Dzimta | Maktrgliemeņu dzimta (Mactridae) |
| Apakšdzimta | Maktrgliemeņu apakšdzimta (Mactrinae) |
| Ģints | Rangia |
| Suga | Atlantijas maktrgliemene (R. cuneata) |
 Atlantijas maktrgliemene Vikikrātuvē | |
Atlantijas maktrgliemene (Rangia cuneata) ir maktrgliemeņu dzimtas (Mactridae) iesāļu ūdeņu gliemeņu suga. Sugas dzimtene ir Meksikas līcis, no kurienes tā augstās pielāgojamības dēļ izpletusies Ziemeļatlantijā vispirms 20. gadsimta otrajā pusē gar Amerikas, bet 21. gadsimtā arī gar Eiropas krastiem. Meksikā tās jau pirmsspāņu laikmetā lietotas pārtikā,[1] jo savā dabiskajā vidē tās veido skaitliski lielas populācijas un arī tagad šajā reģionā ir primārais gliemeņu zvejnieku mērķis. Galvenā ieguves vieta ir Alvarado lagūna Verakrusas štatā, kur gadā iegūst virs tūkstoša tonnu Rangia ģints gliemeņu, apmēram puse no kurām ir Atlantijas maktrgliemenes.[1] Arī ūdensputni izmanto šo sugu kā barību.
Līdz 2020. gadiem Atlantijas maktrgliemenes Latvijā bija zināmas tikai Liepājas un Pāvilostas apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī Rīgas līcī.[2] Domā, ka to kāpuri atceļojuši uz Eiropu ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta Antverpenes ostā.[3] Atlantijas maktrgliemenei ir pozitīva bioloģiska nozīme ūdens filtrēšanā un biotopu nodrošināšanā citiem organismiem, taču tās var izjaukt Rīgas līča jau tāpat apdraudēto līdzsvaru, tai skaitā konkurējot ar vietējām gliemenēm par pārtikas resursiem.[2] Šai sugai Rīgas līča iesāļo ūdeņu apstākļi ir labi piemēroti.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1832. gadā britu malakologs Džordžs Soverbijs iekļāva sugu Gnathodon ģintī,[4] tomēr tai pašā gadā tā tika pārvietota uz Rangia ģinti, lai gan mēģinājumi iekļaut to pie Gnathodon turpinājās līdz 19. gadsimta beigām.[5]
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čaula ir slīpi ovāla, bieza un smaga, ar ķermeņa garumu līdz 5 cm (dzimtenē līdz 9 cm),[6] ar labi iezīmētiem uz āru izvirzītiem lokiem.[6] Krāsa no gaiši dzeltenbrūnas līdz tumši pelēkbrūnai. Iekšmala gluda, bālgani spīdīga. Sugai ir pelaģiski (brīvi peldoši) kāpuri.
Līdzīgās sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārēji līdzīgas ir Sphaerium un Pisidium ģinšu sugas, taču tās ir daudz mazākas (līdz 1,5 cm). Tāpat līdzīgas ir Spisula ģints sugas, bet tās dzīvo tikai stipri sāļā vidē.[6]
Dzīvesveids
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Spēj dzīvot no paisuma zonas līdz 124 metru dziļumam, taču parasti 0—2 (6) m dziļumā.[6][7] Pieaugušās gliemenes spēj izturēt lielākas temperatūras un ūdens sāļuma svārstības, tomēr to olām un kāpuriem veiksmīgai attīstībai ir nepieciešams 8-32 °C ūdens temperatūra, vairošanās parasti sākas pie 15 °C. Siltos ūdeņos nārsto gandrīz visu gadu. 2015. gadā Anglijā pirmoreiz tika atrasta saldūdenī dzīvojoša Atlantijas maktrgliemene. Tipiskās dzīvotnes — mīksts okeāna vai jūras dibens (smiltis vai dūņas) ar zemūdens veģetāciju. Dzimtie biotopi ir stipri duļķaini. Barojas, filtrējot augu detrītu un fitoplanktonu. Apdraudošie plēsēji ir zivis, krabji, pīles un jūras putni.[7] Vidējais dzīves ilgums ir četri līdz pieci gadi, dzīvi pavada, sekli ierokoties dibenā.[3] Aukstās ziemās Baltijas jūrā var apsalt — tā, Vislas līcī Polijā zemās ziemas temperatūras dēļ notika masveida mirstība.[8] Ilgstoši var izturēt skābekļa deficītu, bet nevar izturēt izžūšanu.[3] Var apmesties rūpnieciskas nozīmes caurulēs, kurās ir duļķainas nogulsnes.[3]
.jpg)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Wakida-Kusunoki, Armando T. & Clyde L. MacKenzie, Jr (2004). «"Rangia and marsh clams, Rangia cuneata, R. flexuosa, and Polymesoda caroliniana, in Eastern México: Distribution, biology and ecology, and historical fisheries" (PDF). Marine Fisheries Review. 66 (3): 13–20.».
- ↑ 2,0 2,1 «Rīgas līcī konstatē lielu apjomu invazīvo Atlantijas maktrgliemeņu - Dabas aizsardzības pārvalde». www.daba.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2024-04-03.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Rangia cuneata | Niet-inheemse soorten». www.vliz.be (holandiešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-10-02. Skatīts: 2024-04-03.
- ↑ James Sowerby, James Sowerby, George Brettingham Sowerby. The genera of recent and fossil shells, for the use of students in conchology and geology. v.1 (1820). London, 1820.
- ↑ «WoRMS - World Register of Marine Species - Rangia cuneata (G. B. Sowerby I, 1832)». www.marinespecies.org. Skatīts: 2024-04-03.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 «Artfakta från SLU Artdatabanken». artfakta.se (zviedru). Skatīts: 2024-04-03.
- ↑ 7,0 7,1 «Rangia cuneata (Sowerby I, 1831), Atlantic rangia». sealifebase.ca.
- ↑ Wells, H. W. (1969). "Northern range extension and winter mortality of Rangia cuneata" (nl). The Nautilus (1).
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Atlantijas maktrgliemene.