Atlantijas valnis
| Atlantijas valnis | |
|---|---|
| Daļa no Trešā reiha | |
| Kontinentālās Eiropas un Skandināvijas rietumu piekraste | |
 | |
| Tips | Krasta aizsardzība un fortifikācijas |
| Vietas informācija | |
| Kontrolē |
.svg){kind=small} Trešais reihs |
| Stāvoklis | Daļēji nojaukts; pārsvarā neskarts |
| Objekta vēsture | |
| Uzcelts | 1942–1944. gadi |
| Uzcēlis | Tota organizācija |
| Lietošanā | 1942–1945. gadi |
| Materiāli |
|
| Kaujas/kari | Otrais pasaules karš |
| Notikumi |
Sentnezēras Reids Djepas kauja Izcelšanās Normandijā Operācija Undergo Šelda kauja |
| Garnizona informācija | |
| Bijušie komandieri | Ervīns Rommels (1943–1944) |
| Eskadriļas | Vērmahts |
Atlantijas valnis (vācu: Atlantikwall) bija Otrajā pasaules kara laikā Vācijas veidota nocietinājumu sistēma, kas stiepās gar kontinentālās Eiropas krasta no Norvēģijas ziemeļiem līdz Francijas - Spānijas robežai dienvidos. To no 1942. līdz 1944. gadam izbūvēja Tota organizācija, lai nodrošinātos pret Sabiedroto iebrukumu no Lielbritānijas puses. Atlantijas vaļņa nocietinājumi tika plaši izmantoti nacistu propagandā.
Darbiem mobilizēja milzīgus rūpniecības un cilvēku resursus, tostarp izmantoja ieslodzīto darbu. Dzotu un krasta bateriju celtniecībā izmantoja standartizētus risinājumus. Plānotais darbu apjoms tomēr netika pabeigts, jo līdz ar Rietumu frontes atklāšanu un paplašināsanos, aizsardzības līnija zaudēja aktuālitāti.
Karam beidzoties, liela daļa no nocietinājumiem tika pamesti. Mūsdienās daudzi nocietinājumi noskaloti jūrā, tomēr daudzās vietās tie relatīvi labi saglabājušies, sevišķi neskarti tie ir Normandijas salās, kuras bija stipri nocietinātas, bet kaujas darbību nepiedzīvoja.
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Atlantijas valnis.
