Atstarošana

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gaismas viļņi atstarojas pret ezera virsmu un veido kalna atspulgu

Atstarošana ir parādība, kad vilnis krīt uz robežvirsmu starp divām vidēm un viļņu fronte maina virzienu, atgriežoties vidē, no kuras tā nākusi. Parasti šo parādību saista vai nu ar gaismas, vai nu ar skaņas, vai nu ūdens viļņu atstarošanu. Atstarošanās likums apgalvo, ka viļņu krišanas leņķis ir vienāds ar atstarošanas leņķi.

Akustikā skaņas atstarošana rada atbalsi, un to izmanto sonāros. Savukārt radioviļņu atstarošana tiek izmantota radaros.

Gaismas atstarošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaismas atstarošanu iedala spoguļatstarošanā un difūzajā atstarošanā. Atstarošanās veids atkarīgs no robežvirsmas. Atstarotās gaismas plūsmas attiecību pret plūsmu, kas krīt uz robežvirsmu, raksturo lielums, ko sauc par albedo. Zaudētā enerģija vai nu tiek absorbēta, vai izplatās tālāk gaismas laušanas rezultātā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]