Austrumu Trāķija

Vikipēdijas lapa
Austrumu Trāķija

Austrumu Trāķija (turku: Doğu Trakya) ir vēsturiska apgabala — Trāķijas austrumu daļa, kas saskaņā ar 1913. gada Bukarestes līgumu palika Osmaņu impērijas sastāvā. Vēlāk 1920—1922. gadā tā kļuva par Grieķijas daļu (Sevras līgums), un visbeidzot tika nodota jaunajai Turcijas Republikai (Lozannas līgums).

Rietumtrāķija nonāca Grieķijas sastāvā, bet Ziemeļtraķija, plašāk pazīstama kā Austrumrumēlija, palika Bulgārijas sastāvā.

Pašlaik Austrumtrāķija ir vienīgā Turcijas Eiropas teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrumtrāķijā ir hibrīds vidusjūras/mitrs subtropu klimats Egejas un Marmora jūras piekrastē, okeāna klimats Melnās jūras piekrastē un mitrs kontinentāls klimats iekšzemē. Vasaras ir siltas līdz karstas, mitras un mēreni sausas, savukārt ziemas ir aukstas un mitras, dažkārt sniegotas. Piekrastes klimats saglabā salīdzinoši mērenu temperatūru.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viduslaikos Austrumtrāķijas un kopumā Trāķijas iedzīvotāji bija galvenokārt grieķi un slāvi, lai gan no 7. gadsimta beigām grieķu ietekme reģionā pakāpeniski mazinājās, un slāvi skaitliski dominēja gandrīz visos reģiona iekšējos reģionos, veidojot ievērojamu daļu pilsētu, īpaši Adrianopoles, iedzīvotāju. Pēc Konstantinopoles ieņemšanas 1204. gadā bulgāri kļuva par nozīmīgu etnisko grupu reģionā. Pēc turku iebrukumiem 14. un 15. gadsimtā viņiem pievienojās spēcīgs turku elements, kas pakāpeniski palielināja savu klātbūtni reģionā, galvenokārt asimilējot grieķus un bulgārus. Pašlaik Austrumtrāķijas iedzīvotājus pārstāv turki, un tur ir ievērojama islamizētu romu kopiena. Grieķu un bulgāru minoritātes, kas bija nozīmīgas 20. gadsimta sākumā, ir strauji samazinājušās. Tajā pašā laikā Grieķijas un Bulgārijas kaimiņreģionos joprojām ir ievērojams skaits turku-musulmaņu iedzīvotāju.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]