Autoliv
| Autoliv AB | |
|---|---|
 | |
| Tips | publiska kapitālsabiedrība |
| Darbības joma | mašīnbūve |
| Dibināts | 1953. gads (1997. gads) |
| Galvenais birojs |
Stokholma,  Zviedrija |
| Produkti | automašīnu drošības sistēmas |
| Tīmekļa vietne | autoliv.com |
Autoliv AB ir Zviedrijas uzņēmums, kas ražo automašīnu drošības sistēmas. Tas ir dibināts 1953. gadā. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas Stokholmā. Tas pieder ASV, Delavērā reģistrētajai pārvaldītājsabiedrībai Autoliv Inc.
Uzņēmums ražo automašīnu drošības sistēmas: drošības spilvenus, drošības jostas, stūres ratus.
Autoliv Inc. akcijas tiek kotētas Ņujorkas fondu biržā un Nasdaq Stockholm biržā (noguldījuma kvītis). 2019. gada decembrī lielākie kapitāldaļu turētāji bija Cevian Capital AB, Alecta Pension Insurance Mutual, Swedbank Robur Fonder AB, AMF Pensionsförsäkring AB, Henderson Global Investors, Ltd.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1953. gadā brāļi Stig Lindblad un Lennart Lindblad dibināja uzņēmumu Lindblads Autoservice AB, kas remontēja automašīnas un traktorus. 1956. gadā tika sākta drošības jostu ražošana. 1959. gadā Vācijā tika dibināts pirmais meitas uzņēmums Gebrüder Lindblad.[2]
1968. gadā uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz Autoliv AB. 1975. gadā uzņēmums pārgāja Gränges Weda AB īpašumā, kas 1967. gadā bija izstrādājis Essem drošības jostas savilcēju. 1979. gadā tika nopirkts uzņēmums Evert Larsson Industri AB, kas ražoja drošības jostas uzņēmumam Volvo.[2]
1980. gadā Autoliv kļuva par Electrolux meitas uzņēmumu, kad Electrolux iegādājās Gränges AB (Gränges Weda īpašnieku). 1980. gadā tika sākta drošības spilvenu ražošana. 1983. gadā tika iegādāti 49 % Spānijas uzņēmuma BKI kapitāldaļu. 1984. gadā uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz Electrolux Autoliv AB. 1985. gadā tika nopirkts uzņēmums Klippan, kas darbojās Francijā, Vācijā, Itālijā un Spānijā. 1986. gadā tika iegādāts Somijas uzņēmums Hartwalls. 1987. gadā tika izveidots kopuzņēmums Japānā; iegādāti Zviedrijas uzņēmumi Akta un Cipro. 1988. gadā tika nopirkti uzņēmumi Britax-Kolb un Cooldrive.[2]
1992. gadā tika nopirkts Vācijas uzņēmums Autoflug Fahrszeugtechnik. 1994. gadā Electrolux pārdeva Autoliv akcijas Stokholmas biržā; tā nosaukums mainīts uz Autoliv AB. 1995. gadā kopā ar Somijas Nokia tika izveidots kopuzņēmums Autoliv Nokia AB drošības spilvenu elektronikas ražošanai. 1997. gadā Autoliv AB apvienojās ar ASV drošības spilvenu ražotāju Mortons Automotive Safety Products, Morton International Inc. meitas uzņēmumu; jaunais uzņēmums tika nodēvēts par Autoliv Inc.; Autoliv AB akcionāri ieguva 53,5 kapitāldaļu, bet Morton akcionāri — 46,5 %.[3] 1997. gadā tika iegādāts drošības jostu audumu ražotājs Marling Industries. 1998. gadā tika pilnībā iegādāti drošības spilvenu elektronikas kopuzņēmumi Autoliv Nokia un Sagem-Autoliv.[2]
2000. gados tika iegādāts Japānas otrs lielākais stūres ratu ražotājs Izumi. 2000. gados Autoliv paplašinājās Āzijā (Ķīnā, Japānā, Korejā), nopērkot uzņēmumus un būvējot jaunas ražotnes. 2008. gadā no Tyco Electronics Ltd. tika nopirkts radaru sensoru bizness.[4]
2012. gadā tika izlaists pirmais bērnu drošības spilvens.[2] 2016. gadā ar Japānas rezerves daļu ražotāju Nissin Kogyo tika izveidots kopuzņēmums Autoliv-Nissin Brake Systems, kas piedāvātu bremžu kontroles un vadības sistēmas. 2017. gadā Autoliv un Volvo Cars izveidoja kopuzņēmumu Zenuity, lai attīstītu nākamās paaudzes autonomās braukšanas programmatūru. 2018. gada 29. jūnijā elektronikas un automatizētās braukšanas bizness tika atdalīts atsevišķā uzņēmumā Veoneer.