Automaģistrāle S8 (Polija)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vroclava-Bjalistoka
S8 pie Varšavas
S8 pie Varšavas
Vroclava-Bjalistoka
Vroclava-Bjalistoka
Garums 564,9 km, no kuriem izbūvēti 402,65 km
Reģions Lejassilēzijas vojevodiste

Lielpolijas vojevodiste
Lodzas vojevodiste
Mazovijas vojevodiste
Podlases vojevodiste

E ceļš E67
Maršruts

Automaģistrāle S8 VroclavaBjalistoka ir zemākās klases automaģistrāle Polijā. Automaģistrāle sastāv no vairākiem posmiem, un tās garums pēc pilnas pabeigšanas būs 565,9 kilometri. S8 atrodas Lejassilēzijas, Lielpolijas, Lodzas, Mazovijas un Podlases vojevodistēs. Autoceļš pilnā garumā ietilpst Eiropas autoceļa E67 maršrutā, un posmā no Varšavas līdz Ostrova Mazoveckai ietilpst arī tā dēvētā Via Baltica maršrutā. Šobrīd pabeigti 402,65 kilometri no autoceļa, taču līdz 2016. gadam plānots izbūvēt vēl 35,29 kilometrus no paredzētā S8 maršruta.

Sākotnēji tika plānots S8 būvēt līdz pat Lietuvas robežai, pie Budzisko, taču 2009. gada 24. augusta tik izlemts neizbūvēt S8 pēc Bjalistokas. Tā vietā tika izlemts izbūvēt jaunu automaģistrāli S61, kura sākās Otrovā Mazoveckā.

Atklātie posmi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Poznaņas rietumu apvedceļš. Apvedceļa būvniecība tika sadalīta trīs posmos.
    • Pirmais posms: Poznaņas Tarnovo Podgurne-Poznaņas rietumi (šķērsojums ar automaģistrāli A2). 2009. gada martā tika izdota būvniecības atļauja, un tā paša gada jūnijā tika izsludināts konkurss par posma izbūvi. Tajā uzvarēja kompānija "Skanska & Intecor" un posma būvniecība izmaksāja 458 miljonus zlotu (105 miljoni EUR). 2011. gada 28. novembrī tika atklāta 8,1 kilometru garā pirmā daļa no PRA pirmā posma: Poznaņas Tarnovo Podgurne-Poznaņas Skuzevo[1]. 2012. gada 3. junijā tika atklāta 5,5 kilometru garā otrā daļa: Poznaņas Skuzevo-Poznaņas rietumi.
    • Otrais posms A: Poznaņas Suhi Las-Poznaņas Roketņca. 2009. gada 26. jūnijā tika izsludināts konkurss par posma izbūvi, kurā sa vu piedāvājumu iesniedza divpadsmit dažādas kompānijas. 2010. gada 14. aprīlī tika noslēgts līgums ar "Colas" un "Strabag" par posma būvniecību 1 miljarda zlotu, jeb 229 miljonu eiro apmērā. Posma tika nodots lietošanā 2012. gada 30. oktobrī.
    • Otrais posms B: Poznaņas Roketņca-Poznaņas Tarnovo Podgurne. 2013. gada 12. aprīlī tika noslēgts līgums ar "Skanska" par 5,3 kilometrus garā posma būvniecību. Būvniecība tika pabeigta un posms tika atklāts satiksmei 2014. gada 19. decembrī.
  • Poznaņas dienvidu apvedceļš. 26,07 kilometrus garš sakrītošais posms ar automaģistrāli A2. Posmā Poznaņas Komorņki-Poznaņas Kšesini būvdarbi tika pabeigti 2003. gada 12. septembrī, bet posms Poznaņas rietumi-Poznaņas Kšesini tika pabeigts 2004. gada 27. oktobrī, taču pilnu pielietojumu šis posms ieguva tikai 2014. gada 19. decembrī, kad satiksmei tika atklāts Poznaņas rietumu apvedceļa pēdējais posms.
  • Poznaņas Kšesini-Kurņikas dienvidi. 2006. gada 3. aprīlī tika uzsākta Autoceļa 11 pārbūve un modernizācija 14 kilometrus garajā posmā. Darbi sekcijā tika pabeigti 2009. gada 7. jūnijā. Būvniecības gaitā tika izbūvēti pieci vairāku līmeņi satiksmes mezgli un vairāki pārvadi pār dzelzceļiem un upēm.
  • Ostrova Velkopolskas apvedceļš.
    • Darbi 6,1 kilometru garajā posmā Ostrovas Velkopolskas ziemeļi-Ostrovas Velkopolskas austrumi tika pabeigti 2009. gada novembrī. Autoceļam izbūvēta tikai viena brauktuve, taču nākotnē plānots izbūvēt otro brauktuvi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]